Kārlis Blūmentāls - Blogs

3 iemesli, kāpēc izvēlēties INDEXO banku un 5 iemesli, kāpēc nē

Wed, 28 Aug 2024 11:07:00 +0000

Šodien darbu uzsāka jauna banka - INDEXO. Tā ir mūsu pašu - latviešu izveidota un darbināta (ne zviedru, ne lietuviešu, ne amerikāņu) banka, kas savu debiju piesaka ar skaļu saukli "BEIDZOT BANKA par kuru var teikt beidzot". Tātad solījums ir - būt labākiem par citiem. Bet vai tā ir? Šodiena, varbūt, nav īstā diena, lai izdarītu pamatīgus secinājumus, taču nekas nav tik spēcīgs, kā pirmais iespaids, tāpēc šoreiz par pirmajiem iespaidiem un secinājumiem - kas INDEXO ir labi un kas slikti.

Kāpēc izvēlēties INDEXO?

Lai palīdzētu veicināt konkurenci

Sākumā gribēju rakstīt "jo tā ir latviešu banka", bet sapratu, ka tas ir diezgan švaks arguments. Mēs dzīvojam mežonīgajā kapitālismā, nevis, lai atbalstītu "made in Latvia", jo tas klientiem īsti neko nedod. Un ieguvums šeit ir - INDEXO ir jauna banka, kas notekti palielinās konkurenci, bet konkurence ir laba lieta, kas veicina labāku piedāvājumu visiem.

2.75% krājkonts, no kura jebkurā laikā var izņemt naudu bez brīdināšanas *

Jā, jā, zinu, ka tieši šādu pakalpojumu piedāvā Swedbank ar nosaukumu "krājrīks" un 2.5% likmi, taču INDEXO piedāvātā likme ir drusku labāka. Šāda veida krājkonti ir lielisks instruments kā ļaut naudai vismaz kaut ko nopelnīt, neriskējot izdevumiem vai nepieejamību momentā, kad naudu savajagas pēkšņi. INDEXO "krājkases" tāpat kā Swedbank "krājrīks" ļauj izņemt naudu jebkurā sekundē, neko nebrīdinot iepriekš un bez soda sankcijām. * Tikai mazas summas, skatīt zemāk par problēmām ar limitiem.

Karte, kas ļauj izņemt naudu 3 reizes mēnesī, bez komisijas, jebkurā bankomātā

Iespēja lietot jebkuru bankomātu eirozonā ir lieliska. Protams, šis nenozīmē skaidras naudas izņemšanu bez limita, jo gan pašā bankā gan bankomātos vienmēr ir noteikti iekšējie limiti, taču šis noteikti ir labāks piedāvājums par SEB, kas bez komisijas ļauj izņemt tikai 600€ mēnesī un tikai noteiktos bankomātos. No otras puses, ja skaidro naudu izņem mazās porcijās un tikai savas bankas bankomātos, tad šis piedāvājums nebūs tik labs, jo virs 3 reizēm INDEXO sāks iekasēt pamatīgu komisiju. Tāpat jāatcerās, ka ārzemju bankomātos mēdz būt no bankas neatkarīgas papildu komisijas un no Eurocash lohatrona INDEXO karte neizglābs.

Starp citu, INDEXO karte ir Visa, kas ir retums, jo gandrīz visas pārējās bankas andelē MasterCard.

Kāpēc NEizvēlēties INDEXO?

Banka drusku tur klientus par muļķiem, nav iespējams brīvi rīkoties ar savu naudu (5000 € limits)

Normālu dienas limitu automātiski laikam piedāvā tikai Citadele (tur tas laikam bija 250000€). Ar pārējām bankām šī vienmēr ir problēma. Klienti tiek turēti par muļķiem, jo banka labāk zina, kas tev ir droši un pareizi. INDEXO klientu servisa čatā solītā iespēja viegli palielināt limitu aplikācijā līdz, piemēram, 50000 € izrādījās meli, jo parādās uzraksts, ka jāgaida 24h - stabili pieejamā summa ir nieka 5000 €. Tātad, ja ieliki bankā 10000 € un pēkšņi vajag izņemt visu naudu - gaidi diennakti. Bet ko, ja piedāvājums akciju tirgū vai cita iespēja pa to laiku būs zudusi? Kam tas der?

Maksājumu karte ir ļoti dārga - 2.99 € mēnesī

Šis noteikti būs dārgāk kā vairumā citu banku. Jēga izvēlēties "Zelta" plānu ir tikai tad, ja iespēja izņemt skaidru naudu 3 reizes mēnesī jebkurā eirozonas bankomātā bez komisijas ir būtiska. Starp citu tieši to pašu piedāvā vācu banka N26, tikai bez kartes maksas (tiesa, tikai ar virtuālu karti).

Nav normālas internetbankas, ko var lietot datorā

Aplikācija ir labi, taču man patīk strādāt ar bankām pārlūkprogrammā, jo tā ir vieglāk, piemēram, aizpildīt rekvizītus, nokopēt konta numurus no rēķiniem utt. Šobrīd šādu iespēju INDEXO mājas lapā atrast nevar. Vai šī būs banka tikai ekrāna glāstītājiem?

Depozīta likme 4% nav iedvesmojoša, par izņemšanu pirms laika sods 1%

Depozīta piedāvājums INDEXO ir diezgan vājš. Itkā procentu likme nav slikta, taču jāatcerās, ka tas ir pirms kapitāla pieauguma nodokļa, tādad reālā likme pēc nodokļiem ir 3.2%, kas ir mazāk nekā Krājobligācijās. Vienlaicīgi, atšķirībā no Swedbank vai Krājobligācijām, par līdzekļu izņemšanu pirms laika tiek piemērots sods 1% apmērā.

Nav ApplePay un GooglePay, kartēm nevar noteikt dienas limitus, kas atšķiras no konta limita u.c. mazas problēmas - liela nepabeigtības sajūta

Rodas iespaids, ka bankas iedarbināšana notikusi šausmīgā steigā:

Aplikācijā ir kļūdas
Nav pieejams ApplePay un GooglePay (būs "drīzumā")
Maksājumu kartēm nevar noteikt dienas maksājumu limitus. Limiti tiek noteikti visam kontam kopumā (būs "drīzumā")

Citi apsvērumi un kopsavilkums

Šajā testā es apskatīju tikai tās lietas, kas man šķiet būtiskas. Lai arī banka piedāvā daudz ko vairāk un pakalpojumu klāsts un nosacījumi ir dažādi, man personīgi tādas lietas kā "pirkumu apdrošināšana uz 180 dienām" (ar mega ierobežojumiem) vai reta iespēja izveidot VISA (nevis MasterCard karti) utml. neinteresē. Es meklēju labākās ieguldījumu likmes un iespējas, labāko ikdienas kontu, zemākās kartes komisijas un plašākās iespējas.

Šis ir liels notikums Latvijas banku sistēmai tāpēc sekosim līdzi bankas attīstībai un cerēsim uz uzlabojumiem. Kā jau minēju, jebkura konkurence ir laba lieta.

p.s. Es esmu gan bankas klients, gan akcionārs un vismaz agrāk arī biju zīmola ventilators (fans). Vai tā būs arī nākotnē - laiks rādīs.

Ko Tu zaudē, nebraucot ceļojumā uz Kubu

Fri, 26 Feb 2021 16:00:00 +0000

Kārtējo reizi padevos draugu spiedienam un piekritu iesaistīties jaunā avantūrā ar jaunu, kaut nelielu, bet tomēr potenciālu iet bojā vai iekulties sūdos nepazīstamā, šoreiz - komunistiskā zemē. Tā kā daudzi Kubā vēl nav bijuši, mēģināšu pastāstīt - kā tur ir. Gan par to, kā mūs gandrīz uz robežas savāca, gan par to, kāpēc Kubā Žigulis maksā 20 000 EUR, gan arī praktisku informāciju.

Es tiešām nesaprotu, kas vainas Ņujorkai, Kalifornijai vai Spānijas salām, tomēr ir man tādi draugi, kas grib kaut ko "eksotisku" un "paskatīties, kā cilvēki dzīvo citur". Paskatījāmies.

Kā mūs gandrīz "savāca" uz robežas

Pirmā iepazīšanās ar Kubu notika lidostas labierīcībās. Sniegpārsliņas nezinās, bet PSRS laikos bija tāds jēdziens, kā "stacijas tualete". Nu tad šeit bija līdzīgi. Līmenis ļoti zems. Man jau sāka "raustīties čuriņa" - ja šādi ir lidostā, kas būs tālāk. Un tālāk bija bailīgāk.

Kopā ar ceļabiedriem lielā zālē stāvam vairākās rindās uz imigrāciju / pasu kontroli. Rindas virzās ātri, taču pirmā ķibele - ceļabiedrene netiek laista tālāk, viņai palūdz nostāties malā un gaidīt, pēc pāris minūtēm man tas pats - inspektors paņem pasi un es palieku malā. 15 minūšu laikā zāle ir tukša - simtiem cilvēku, ieskaitot mūsu draugus, ir tikuši ielaisti valstī, bet mēs divi stāvam. Galvā sāk tirināties kadri no seriāla "Ieslodzīti ārzemēs".

Pēc brīža pienāk čalis baltā t-kreklā un džinsās - tādā kā pusbandīta ampluā (pasu kontrolieri visi kā viens uniformās), sāk prasīt - kāpēc mēs te atbraucām. Uzrādu izdrukātu ceļojuma plānu un to, ka mēs esam vietējās - valstij piederošas tūrisma firmas klienti. Čalis aiziet projām ... pēc nelielas gaidīšanas mums tomēr tiek atdotas pases un tiekam ielaisti valstī.

Pirmais iespaids - bailīgi, nepierasti ...

Paņēmām drošāko un komfortablāko paketi - privāts gids mūsu 4 cilvēku kompānijai, kas parūpēsies par pilnīgi visu. Mums tas Kubā bija ļoti svarīgi, jo dažādi "appisieni" nav retums un ir labi, ja kāds menedžē visus jautājumus.

Lidostā mūs sagaida Augusto - kubiešu gids, kas izrādījās viens no labākajiem tūrisma gidiem ever. Īsts profesionālis. Viņš mums lika sajusties droši un visi stresi bija kā ar roku noņemti.

Klimats Aprīlī patīkams - nav auksts bet nav arī pārāk karsts. Vēlāk izrādījās - tas ir vakars, pa dienu dabūjām izbaudīt tveici līdz pat +30 grādiem.

Braucot uz viesnīcu un skatoties uz vietējiem cilvēkiem, transportu un ielām saprotam - esam izvēlējušies mūsu kompānijai piemērotāko un drošāko ceļojuma formātu. Pirmais iespaids bija - augsta noziedzība, liela nabadzība, bīstami atrasties uz ielām.

Vēlāk izrādījās, ka vizuālais ir mānīgs - noziedzība ir samērā zema un būšana Kubā ir droša - sliktākie varianti - var gadīties pārmaksāt vai kļūt par upuri kabatzaglim.

Pirmā viesnīca - "autentiska"

Pirmās naktis noorganizētas nelielā autentiskā vidējas klases viesnīciņā. Lai arī ieliņa, uz kuras atrodas viesnīciņa ir baigi bomzīga - nodrupušas ēkas, ļoti skaļi, aizdomīgi cilvēki (vēlāk izrādījās, ka tie ir normāli kubieši, nevis narkodīleri vai bandīti), vestibils ne sliktāks kā dārgās Spānijas viesnīcās, ko nevarētu teikt par numuriņu.

Lai arī vizuāli numuriņš likās ok (priekš rustiski-autentiska varianta), tomēr komplektā bija dažas ekstras:

Nebija ūdens. Pēc brīža atradu kaut kādus krānus sienā, kurus atgriežot ūdens tomēr parādījās. Vēlāk izrādījās, ka spēkā ir šāda loģiska izteiksme: JA mūsu numuriņā ir ūdens UN pēc poda nolaišanas bačoka vārsts nenofiksējas TAD notiek meteroloģisks fenoments - brokastīs līst lietus uz viena no galdiņiem viesnīcas restorānā - tieši zem mūsu numuriņa. Starp citu, viesnīcas personāls mums par to neko neteica, sakarību atklājām paši un turpmāk centāmies menedžēt ūdensapgādi, lai kanalizācijas lietus no rīta nelītu.
Nevarēja podā nolaist ūdeni. Nekas traks - nocēlu vāku un salaboju ar pieejamajiem līdzekļiem.
Vannas istabā nevarēja izslēgt gaismu.
Numuriņa durvis bija stiklotas un teorētiski ikviens no koridora varēja redzēt ko mēs darām.
Durvis slēdzās ļoti grūti. Bija pareizi jāuzsit un jāpaspiež. Mums veiksmīgi izdevās salauzt atslēgu, par ko samaksājām 15 eiro. Nākamajās dienās pēc mana histēriska pieprasījuma numuriņa durvis nāca slēgt viesnīcas darbinieks, jo es atteicos riskēt ar vēl vieniem 15 eiro.
Bija nelieli tarakāniņi un arī kaut kādi zvēri līda ārā no kanalizācijas. Neesmu jau smalkā galdiņa urbējs, bet pasūdzējos, uz ko saņēmu atbildi - "it is ok, because this is a tropical country"

Lai arī pēc Eiropas standartiem viesnīca Habana 612 sucks balls big time, te tika iegūta nereāli autentiska Kubas pieredze un esmu patiesi priecīgs, ka tagad man ir šis stāsts. Pārējās viesnīcas bija dažādas, no 5* kurortiem līdz palikšanas ģimenē, bet tādi kāši, kā Habana 612 nekur citur nebija.

Protams, pazudusi elektrība, netekošs ūdens utt šad un tad mūs pārsteidza, bet pārsvarā bija baigi ok. Vairumā vietu bija gaisa kondicionētājs, kas forši, ja ārā ir +30. Taču svarīgākais tomēr nebija dzīvoties pa viesnīcām...

Daba

Kubas daba ir skaista un atšķirīga no Latvijas (daba vienmēr ir skaista), bet nekas īpaši unikāls. Ainava ir tropiska - palmas, tuksnešaini klajumi, krūmāji, arī meži, bet to ir palicis gaužām maz. Ļoti augstu kalnu Kubā nav. Pludmales skaistas un smilšainas ar baltu smilti, vismaz tās, kur mēs bijām.

Pilsētas - Havanna

Pilsētas ir savā ziņā skaistas un to centri ir sakopti un romantiski, taču nedaudz tālāk viss ir netīrs un nolaists, jo nav pietiekamu resursu uzturēt infrastruktūru kārtībā. Havannā ir pilns spektrs ar ainavām, sākot ar sakoptiem centrālajiem laukumiem, beidzot ar pavisam nolaistām ieliņām.

Uz ielām pilns ar klaiņojošiem suņiem (retāk - kaķi). Klaiņojošie suņi ir pārsvarā draudzīgi, lai gan raisa zināmu diskomfortu, īpaši slimie. Daudz sagruvušu un kopā brūkošu ēku. Tūrisma rajonos ļoti daudz ielu mākslinieku un dažādu "biznesmeņu".

Mans kopējais iespaids ir tāds - kādreiz Kubas pilsētas, īpaši Havanna ir bijušas izcili skaistas un elegantas, taču tagad viss ir nolaists un grimst sūdos. Valsts cenšas uzturēt, renovēt un attīstīt svarīgākos objektus, bet kopumā ne valstij, ne cilvēkiem pašlaik nav kapacitātes visu vecajos laikos sabūvēto skaistumu uzturēt kārtībā.

Attēlā zemāk vietēja hipsteru ēstuvīte. Pārāk rustiska manai gaumei, baidījos vairs nekad neiznākt.

Nelielās pilsētas - Trinidada u.c.

Mazākās pilsētas ir nedaudz sakoptākas un pat romantiskākas par Havannu. Mums vislabāk patika Trinidada - mazāki ļaužu pūļi, skaista arhitektūra, daudz un foršas izklaides vietas, krietni lētāki kokteiļi nekā Havannā.

Cilvēki un ikdiena

Kuba, manuprāt, ir interesanta ar to, ka kubieši jau izsenis pārstāv ļoti daudzas rases un rasu sajaukumus. Daži kubieši ir bāli un blondi kā Norvēģi, citi tumšādaini kā Kenijieši un tad ir pilns spektrs pa vidu. Pārsvarā dominē latino iezīmes. Visi ir draudzīgi un nav tādas lietas (vismaz mēs nejutām) kā diskriminācijas. Kuba varētu būt "melting pot" definīcija.

Pārsvarā cilvēki ir kā cilvēki - dažādi. Viesmīlība kubiešiem nav sveša un ir pat grūti aptvert kā tik daudz cilvēki tādos nabadzības apstākļos var būt tik smaidīgi un optimistiski. Kā jau visur - ir arī gana daudz vietu, kur ir reāli sūdīgs serviss un pat dažādi tūristu appisieni.

Parunājot ar cilvēkiem - problēmas līdzīgas - zemi ienākumi, augsta korupcija, lēna attīstība, vienīgi par klimatu un dabu kubieši nesūdzas. Lai arī mēdz būt sausums un ūdens trūkums, šīs problēmas neesot īstas problēmas, jo ūdeni varot turēt rezervē un ir forši, ka ir silts un skaistas pludmales.

Kubiešiem patīk zīmēties ar tūnētiem auto un valkāt zelta ķēdes. Mākslīgais zelts un nomas zelts ir topā. Jebkādas auto, pat Moskvitč skaitās baigais prestižs. Principā tas pats, kas pie mums, tikai citā formātā un dimensijā. Kā jau teicu cilvēki ir kā cilvēki.

Internets un tehnoloģijas

Pa lielam Kubā internets ir pieejams tikai valsts kontrolētas telekomunikāciju kompānijas punktos, kas var būt uz ielas, pie filiālēm, parkos vai viesnīcu vestibilos. Ne visās viesnīcās ir un uz ielām jāmeklē īpaši hotspoti, kurus var viegli pamanīt, jo parasti desmitiem cilvēku tup vai sēž ar viedtālruņiem vienā punktā. Pa lielam, Kuba ir normāls Interneta detox. 5G pretinieki droši var doties uz Kubu, jo pat 3G un 4G vēl tikai tiekot testēts.

Darbības princips šāds - nopērc priekšapmaksas karti 1 stundai, nokasi plēvi un ievadi riktīgi garu WiFi lietotāju un paroli. Maksa ir aptuveni 1 eiro stundā.

Vietējā jaunatne lieto viedtālruņus. Ļoti daudzi kubieši ir Facebook. Telefonu aparāti un telekomunikāciju tarifi ir augsti, krietni augstāki nekā pie mums, bet cilvēki kaut kā izdzīvo.

Ekonomika

Kubā ir sociālisms, ienākumi cilvēkiem ir zemi, pirktspēja zema un preču pieejamība nekāda, taču badā itkā neviens nemirst. Galvenie ienākumu avoti - tūrisms, zemkopība, tabakas izstrādājumu, ruma ražošana vēl šis un tas. Ja senajos laikos Kuba saņēma uzturlīdzekļus no PSRS, tagad vairs nav tik labi.

Vidējais kubietis oficiālā darbā saņemot ap 50 eiro mēnesī (tā mums teica gids), tomēr vairumam cilvēku ir haltūras, pēdējos gados esot atļauta arī neliela ģimenes uzņēmējdarbība - ēstuvītes, veikaliņi utml. Mēs parēķinājām, ka daudzi šādi uzņēmēji varētu pelnīt vairākus simtus vai pat tūkstošus mēnesī. Pārsvarā šīs vietas strādā uz tūrismu.

Daudziem cilvēkiem palīdz radi, kas ir emigrējuši uz ārzemēm. Ļoti daudziem kubiešiem ir dubultā pilsonība Kubas un Spānijas, jo kaut kādas programmas ietvaros Spānija savu pilsoņu maz maz maz bērniem dod savu pilsonību. Iespēja paver tiesības ceļot, sapirkties mantas un nopelnīt tās ievedot valstī.

Tūrisms Kubā notiek ar vērienu, ir simtiem mega lielu un samērā lētu 5* kūrortu ar skaistām pludmalēm, all-inclusive utt. Ņemot vērā, ka amerikāņiem tūrisms uz Kubu ir ierobežots, pamata masu kurortos veido kanādieši. Un kāpēc gan nē - var ēst, dzert, tusēties, izbaudīt pludmali un tad doties uz turpat netālajām mājām ar tiešo reisu un kanādieši to arī dara - masveidā. Kūrorti pārsvarā viesnīcu ķēžu 50/50 darījums ar Kubas valsti.

Attēlā redzamā nav 5* kurorts, bet gan viena no slavenākajām pašu kubiešu atpūtas viesnīcām. Numuriņi briesmīgi, vizuālais šausmīgs, toties labs baseins, lēti dzērieni un ēdiens, kā arī bija interesanti redzēt "vietējos tūristus" un turīgākās vietējo cilvēku ģimenes atpūtā. Ļoti daudzi kubieši - karstasinīgi alfa mačo vīri ar masīvām zelta ķēdēm ap kaklu (vēlāk noskaidrojās, ka eksistē mākslīgais, kā arī nomas zelts), dažiem piederēja Moskviči.

Lauku (un arī pilsētas) reģionos cilvēki audzē savu pārtiku un tur dažādus mājlopus - govis, cūkas, kazas, vistas utt. Lopiņi Kubā ir cieņā un tiek aktīvi lietoti uzturā.

Lauku mazpilsētas izskatās ļoti nabadzīgas. Redzējām arī bloku mājas ar atvērtām kāpņu telpām.

Nauda un valūta

Kuba ir skaidrās naudas valsts. Kubā ir 2 dažādas valūtas Cuban Pesso (CUP) un Cuban Convertible Pesso (CUC). CUP ir vietējo cilvēku valūta, kuru tūristiem nav paredzēts turēt rokās, izņemot, ja apčakara laikā CUC vietā tiek izdots N-reizes mazāk vērtīgais vietējo cilvēku CUP. CUC ir tā saucamā konvertējamā valūta, kuras apmaiņas kurss pret eiro ir apmēram 1:1, tāpēc ir viegli rēķināt.

Kubas valūtu ir aizliegts izvest no valsts, tāpēc valūtas maiņa ir iespējama valstij piederošos maiņas punktos, kuros jāgaida rindā, jo ielaiž iekšā tikai pa vienam cilvēkam vienlaicīgi. Jāuzrāda pase un visas darbības tiek reģistrētas. Vislabāk ņemt līdzi eiro, jo dēļ nesaskaņām ar ASV dolāriem ir mākslīgi pasliktināts kurss.

Kubā ir bankomāti, kas bieži nestrādā un karšu norēķini ir baigais jaunums, kas principā nekur vēl tā kārtīgi nav ieviesies (ar retiem izņēmumiem). Vienīgais izņēmums ir lidosta, tur veikalu zonā kartes pieņēma vairākās vietās.

Preces un preču pieejamība

Situācija ir sliktāka kā pie mums PSRS laikos. Veikalu plaukti itkā pilni, bet tajos izvietotas tikai dažu veidu preces.

Vietējie par īpašu cenu var iepirkt pamata pārtikas preces - putraimus utml. par īpašām cenām īpašos talonu veikalos. Rūpniecības preču klāsts ir ļoti ierobežots. Pirktspēja ir gaužām švaka. Bijām iegājuši pāris veikalos - ļoti ļoti ļoti vāja preču pieejamība. Ļoti daudz lietotu preču veikalu un tirgotāju.

Preces ir deficīts. Principā, ja vajag nopirkt TV vai gaisa kondicionieri, tad jāmeklē gali pie paziņām, kas kaut ko tādu varētu atvest no ārzemēm. Veikalos preču ir maz un tās ir ļoti dārgas.

Populāra vieta, kur iegādāties pārtikas preces ir tirdziņi. Cenas daudz draudzīgākas kā veikalos.

Par RIMI, IKEA vai ALFA stila veikaliem un T/C var aizmirst. Kubā tādu zīmolu nav.

Autotransports

Varu nomierināt ceļot gribētājus. Vecie amerikāņu auto no Kubas ielām nepazudīs un tie, kas apgalvo, ka nupat zudīs šī Kubas romantika ir tukši muldētāji. 99% privātpersonu iegādāties auto (ne jaunu, ne lietotu) praktiski nevar, bet vecie amerikāņu auto ir mega bizness, kas nekur nepazūdīs. Domāju arī pēc 10 gadiem tur izskatīsies tāpat kā tagad. Pat, liberalizējot tirgu, kas pašlaik nespīd, vajadzēs ilgus gadus, lai, piemēram, Kubā parādītos bembisti.

Uz ielām redzami vecie amerikāņu auto, LADA, Moskvič, sūdīgi ķīniešu auto (tādi, kurus EU netirgo, jo neatbilst nekādiem standartiem) un frankenšteini - pašu būvēti auto. Ir pa kādam vecam Audi, Mercedes utt. BMW ir ļoti reti, Porsche, Bentley utml neredzēju nevienu.

Kubā auto nopirkt ir ļoti grūti. Cena par LADA vai Moskviču ir ap 15 000 - 30 000 EUR.

Nodrāzts rietumu auto būs līdz pat 80 000 EUR, tikai ļoti turīgi Kubieši var atļauties kādu vecu Audi vai Mercedes. Vienu nakti palikām viesu namā, kas piederēja ļoti turīgai ģimenei ar sakariem ārzemēs. Viņiem viesistaba bija apvienota ar garāžu un piederēja Mercedes.

Auto imports privātpersonām ir aizliegts - pirkt var auto no citas privātpersonas vai no valsts. Valsts iztirgo vecus taksometrus, valdības auto un citus valstij piekritīgus auto pēc to nolietošanās.

Jā, uz ielām lielā skaitā ir manāmi slavenie 50o gadu amerikāņu spēkrati. Spēkratu stāvoklis dažāds - no ļoti laba līdz pilnīgam šrotam vai šķūningam, kas pārspēj "Motormuzeja frankenšteinu". Labākie eksemplāri pārsvarā nodarbojās ar taksometru un tūristu vadāšanas biznesu. Būt šāda auto īpašniekam ir ļoti labs bizness.

Augusto mums pastāstīja, ka lētākais un vieglākais veids ir - auto uzbūvēt pašam. Vajagot dabūt virsbūvi un detaļas varot pamazām salasīt. Ievest detaļas ir iespējams. Un lai gan detaļu cenas ir augstas un pieejamība zema, dzīves laikā varot sakrāt visu nepieciešamo auto uzbūvēšanai.

Ceļi, infrastruktūra un citi transporta veidi

Ceļi Kubā ir apmēram tādi paši kā Rīgā - slikti, bet ne stipri sliktāki. Infrastruktūra apmēram tāda, kā Rīgas tilti. Kubā ir pāris izcili feini tilti un tuneļi, bet tos ir uzbūvējuši amerikāņi pirms revolūcijas un valstij ir izdevies kaut kā saglābt.

Kubā arī neeksistē sastrēgumu. Garākais "korķis", kādu redzējām bija 5 auto rindā, jo auto ir liels retums, tāpēc ceļu infrastruktūra nav pārāk svarīga.

Ļoti lielā cieņā ir mopēdi, kubieši ļoti labprāt lieto no Āzijas importētus elektromopēdus (nejaukt ar skūteriem - skrituļdēļiem), jo tie ir pieejami un dabūjami. Tiek izmantoti arī velosipēdi, taču par eko, bio utml kubieši baigi neiespringst. Daudzi izmanto zirgu pajūgus uz ielām un satiksmē.

Sabiedriskais transports neeksistē vai ir ļoti bēdīgs (ja neskaita tūristu hop-on, hop-off busus dažās vietās). Ir ļoti daudz taksometru un privātu pārvadātāju, komforta līmenis ir dažāds. No "pieczvaigšņu" takšiem līdz lopu vagoniem.

Attēlā zemāk taksometra īpašnieks gribējis izcelt komforta līmeni savā spēkratā un uzlīmējis zvaigznītas no 5* autobusa. Ja kondicionieri LADĀ varot ielikt, tad mani tomēr māc šaubas par WC.

Tipisks sabiedriskais transports:

Privātais pasažieru pārvadātājs izskatās šādi:

Ir arī šādi taksometri:

Alkohols un izklaide

Šmiga Kubā ir nereāli lēta, kamēr vien tas ir rums. Ļoti labs tumšais Havana Club Special 0.7 veikalā maksās ap 6 - 8 eiro. Balto Havana Club 0.5 vai 0.7 var nopirkt par 4 - 5 eiro. Ir arī mazi baltie rumiņi jogurta paciņās 100 vai 200 grami (neatceros) par 90 centiem. Rums, protams, ir viena no slavenākajām Kubas eksporta precēm.

Vietas ir dažādas, bet visdārgākie kokteiļi tūristu vietās būs ap 5 eiro, vidēja cena būs ap 3 eiro un nedaudz pameklējot var atrast izcilas kvalitātes Mojito, Pina Colada utt. par 1.5 eiro. Pie kam, šmigu viņi nežulī, kokčas reāli "dod galvā".

Īpaša nianse ir ar Pina Colada, labākajās vietās šim kokteilim rumu klāt nelej, bet iedod pudeli un katrs alkoholu var pievienot pats pēc garšas.

Kuba ir izcila vieta, kur pieliet seju ar ļoti labiem kokteiļiem. Vīna kultūras Kubā nav (lai gan pa kādam vīnam restorānos var dabūt) un alus ir diezgan sūdīgs. Labākais alus būs Cēsu vai Zelta līmenī.

Kubieši ir diezgan pamatīgi tusētāji - party people, gan vietējiem, gan tūristiem ir gana daudz izklaides vietu. Dzīvā mūzika ir standarts, un dzīvā mūzika vakaros ir pilnīgi visos krogos, klubos utt. Dzīvā mūzika ir arī labs bizness, jo muzikanti ar spainīti apstaigā apmeklētājus, lai iekasētu "ziedojumus".

Jā, Kubā ir nereāla nabadzība, bet klimats ir silts, alkohols lēts, pludmales skaistas.

Ēdiens un restorāni

Ēdiens Kubā ir vienkāršs un lauciniecisks, bet pārsvarā ļoti garšīgs. Nē, te nebūs franču vai itāļu virtuve un izsmalcinātība. Pat smalkākajās vietās ēdienam ir rupja pieskaņa. Un nevar vainot kubiešus. Tā ir fantastika, ko viņi ir spējīgi panākt ar to, kas viņiem ir tādos apstākļos, kādi tur ir.

Tipiskie ēdieni - rīsi ar pupiņām, dažādas gaļas, arī kartupeļi, dārzeņi, augļi, palielas porcijas. Nav īstā vieta smalkā galdiņa urbējiem, bet ēdiens ir labs, sātīgs un pamatīgs.

Restorāni un ēstuvītes ir dažādi, sākot no lauku omas stila ēstuves līdz pat smalkam restorānam (valstij piederošam). Cenas līdzīgas kā pie mums, taču griezti ir zemāki. Smalks valstij piederošs restorāns nereti maksās tikpat, cik vietējā ēstuvīte, vienīgi var gadīties, ka restorāns būs pilns.

Šur un tur darbojas arī ielu pārtikas stendi. Mēs "nomīzām" pamēģināt, bet gids teica, ka esot droši, jo ir licence + stenda īpašniekam esot izziņa, ka cūka nav zagta utt.

Ak jā, Kubai ir sava kola un savs "Spraits".

Kopsavilkums - vai ir vērts uz Kubu braukt?

Kuba ir interesanta vieta un iespaidi ir unikāli. Tomēr Kuba nav un nebūs mans mīļākais tūrisma galamērķis. Nepamet sajūta, ka Kuba ir vieta, kas kādreiz ir bijusi skaista, mirdzoša, attīstīta un romantiska, taču šobrīd lielā seno laiku spozme un potenciāls ir zuduši, jo tos aizēno nabadzība. Valsts cenšas kaut ko uzlabot, bet progress ir ļoti lēns.

Ja ar šarmu un romantiku tiek saprastas, pussagruvušas ēkas, nolaista infrastruktūra un nabadzībā dzīvojoši cilvēkus, tad jā - Kuba ir super galamērķis, taču man palika stipra pēcgarša.

Tie, kas apgalvo, ka Kubas "patiesais šarms" drīz būs zudis ir kretīni, kam patīk izbaudīt citu cilvēku nabadzību. I mean - kāds prieks redzēt, ka cilvēki uz taloniem pērk pārtiku? Kāda romantika, ka tik daudzi cilvēki dzīvo grauztos? Man šķiet, ka Kubā var palikt tikai labāk.

Vecie auto nekur nepazudīs, jo ir labs bizness. Kubai nekas nevar zust - katra renovētā ēka, katrs sakārtotais infrastruktūras objekts, katra uz cilvēku labklājību un biznesa attīstību veiktā likumdošanas izmaiņa var Kubu padarīt tikai labāku.

Ja gribi kādreiz aizbraukt uz Kubu, neuztraucies, nekāds "Kubas šarms" nevar pazust un nezudīs, palikt var tikai labāk. Vienu lietu man Kuba parādīja - mēs Latvijā dzīvojam ļoti ļoti labi un pārtikuši.

Kāpēc nevar balsot par šiem

Fri, 28 Aug 2020 15:20:00 +0000

Karikatūra: Gatis Šļūka (karikatura.lv)

Šis nekādā gadījumā nav padoms, drīzāk ļoti paviršs iemeslu uzskaitījums par ko nebalsot un kāpēc. Šoreiz nenopietni un tikai par slikto. Mazākais ļaunums būs jāizvēlas un katram tas noteikti būs savādāks. Šis saraksts satur dažas lietas, kas katrā partijā nepatīk tieši man. Balsot jau biju un izvēlējis, manuprāt, mazāk sūdīgo variantu.

Vēl svarīgi saprast, ka domes vēlēšanas nav Saeimas vēlēšanas un kandidāti atšķiras (ir vājāki), tomēr arī mazie vēzīši nāk no tām pašām kulītēm.

APar / Progresīvie

Šos man principā sabojāja "Progresīvie", kuri nāk ar šādām ekstrām:

Galvenā doma - atņemt tiem, kam ir vairāk, un izdalīt pēc vajadzības;
Sola piespiest īpašniekus izīrēt dzīvokļus lētāk (komunismu);
Sola palielināt PVN auto iegādei;
49% nodoklis nedaudz lielākiem mantojumiem;
49% nodoklis tiem, kam vairāk naudas + visādas bagātības nodevas;
Atņemt īpašumus tiem, kas tos tur tukšus un izīrēt tiem, kam vajag vairāk;
Mēra kandidāts, kas, pēc pietiek.com info (kura gan ne vienmēr ir uzticama) iespējams, iedzīvojies bagātībā, apshēmojot savu bijušo darba devēju;
Principā neieredz automašīnas, auto un auto braucējus, pēc visa spriežot (izņemot, protams savus auto);
Sola sačakarēt uzņēmuma ienākuma nodokli un principā atcelt 0% likmi reinvestētajai peļņai;
u.c., skatīt viņu programmu.

Rodas iespaids, ka šī ir kaut kāda sociālistiskas nabagu valsts veicināšanas partija. Valdībā šos laist nedrīkstētu nu nekādā gadījumā, bet kā pilsētas saimnieki, kas fano par kokiem un patīkamu vidi, varbūt nav pats sliktākais variants. Bet vai ir vērts velnam dot mazo pirkstiņu?

Man, kā uzņēmējam un benzīngalvai šis politiskais spēks nesaista, taču visi, kas dzīvo bezcerībā un nabadzībā par viņiem droši var balsot, lai vismaz ieriebtu "biezajiem" un tādiem, kam ir uzņēmumi, nedaudz lielāki īpašumi vai dārgāki auto. Varbūt kādreiz varēsim visi kopā dzīvot vienotā nabadzībā.

Jaunā Vienotība

It kā bija labs vidējais variants, bet nekā. Viņu rindās atkal aktivizējies bijušais komunists (komjaunatnes vadītājs) Jānis Reirs, kurš visu jaunās ekonomiskās attīstības stratēģiju balsta uz esošo resursu pārdali, nevis papildus ienākumu ģenerēšanu.

Jānis piedāvā 2x - 3x palielināt nodokļus pašnodarbinātajiem, kā arī žurnālistiem, rakstniekiem, tekstu autoriem, mūziķiem, arhitektiem, fotogrāfiem, dizaineriem u.c. grupām, kas piepelnas, veicot autordarbus papildus pamatdarbam, kur jau tiek maksāts pilns VSAOI nodoklis. Vobšem akcija - maksā dubultu VSAOI un saņem tādas pašas rindas (toties pensionāriem, ne Tev, pacels pensijas). Viņa mērķis ir, lai cilvēki nevarētu piepelnīties brīvajā laikā un, lai visi maksātu 50% - 60% nodokļos, jo tikai tad pietiks nauda pensionāriem un tas ir uber alles.

Kāds no JV biedriem man skaidroja, ka visi, kas turpmāk grib piepelnīties, maksājot mazāku, uzņēmumiem līdzīgu nodokli, varot dibināt firmas. Diezgan stulba atbilde, jo skaidrs, ka ne visiem tas ir variants.

Ar šādu gājienu vien, JV sevi ir diskreditējuši. Bet ir arī nepatīkama saistība ar farmācijas monopoliem un OIK u.c. lietām no pagātnes (kas mums kož pakaļā vēl šodien).

Kopumā tāds vidēji sūdīgs variants vidējam cilvēkam un episki sūdīgs variants tiem, kas brīvajā laikā vēlas piepelnīties, virzoties uz sava uzņēmuma dibināšanu. Šie vismaz nav pilnvērtīgi komunisti, atšķirībā no "progresīvajiem".

JKP

Šī partija itkā neko tādu baigi sliktu nav darījusi un man ļoti patīk Linkaitis un lielais darbs, kuru viņš ir paveicis ar valsts ceļiem utt., taču vairāki partijas biedri sevi reprezentē kā tizleņus un neprofesionāļus. Bēg no žurnālistiem, nespēj normāli atbildēt uz jautājumiem. Arī viņu P.R. gājieni ir lame un tizli. Varbūt tas ir tāpēc, ka viņiem maz naudas? It kā cilvēki ar labiem nodomiem, bet šķietami tizlām rokām. Rodas arī uztraukums, par dažu biedru garīgo veselību. Lielākais risks, ka viņi ne tikai neko sliktu neizdarīs, bet arī nemācēs neko labu. Ne sūdīgi, ne labi.

NA/LRA

Par LRA neko nepateikšu, bet par NA viss skaidrs. Itkā nacionālas vērtības un tā, kas kopumā ir jauki, taču ir piegriezusies tā one-track-mind (viena smadzeņu rieva) tipa domāšana, kuru Tviterī slāņiem kaisa daži viņu biedri. Tieši tas, ka viņi nevar nociesties un regulāri neieknābāt gejiem, nēģeriem u.c. grupām, kā arī nespēja atvērt pauri un paskatīties drusku plašāk dažādos globālos jautājumos un kaut nedaudz modernizēt savus uzskatus, norauj "ručņiku". Ar šiem nekāda attīstība nav iespējama, viņiem gluži vienkārši nav atvērts prāts, lai ieviestu kādas pārmaiņas un iebrauktu modernajā pasaulē. Rīgai neder, jo Rīgā kā jau metropolē svarīgākais nav "močīt" krievus.

GKR

Bijuši pie stūres visu Rīgas izzagšanas laiku, pamatā tikai "kačā piķi" caur visādām shēmām, nekas cits neinteresē. "Ķirzakas smaids" gan notinies uz Eiropu, bet gana daudz "spečuku" gatavi ieņemt "apsildāmos" krēslus. Diemžēl, viņiem ir izdevies piesaistīt arī pa kādam labsirdīgam, bet lētticīgam biedram, kas pirms tam par politiku nav interesējies, bet tas viņiem baigi nepalīdzēs šajās vēlēšanās. Lai gan, muļķu ir pieticis visos laikos.

Saskaņa

Bijuši pie stūres visu Rīgas izzagšanas laiku, pamatā tikai "kačā piķi" caur visādām shēmām, varbūt kaut kas cits arī interesē, bet intereses noteikti, nesakrīt ar lielāko sabiedrības daļu. Nav vērts iedziļināties sīkāk, jo tie, kas paši nesaprot, kāpēc par Saskaņu nav jābalso - tiem neviens nevar palīdzēt.

Jaunā Saskaņa

Šī partija nebija pelnījusi būt sarakstā, taču iekļuva dēļ savas asprātības. Partija pēc būtības ir errors. Viņu stratēģija ir ķert lohus, kas domā, ka balso par parasto Saskaņa vai labāku Saskaņa vai "Saskaņa Premium edition" un, kā redzams reitingos, tādu cilvēku ir gana daudz.

ZZS

Nekad nav patikuši, gan dēļ Lemberga, gan dēļ kopējā sastāva, kam interesē tikai savs labums, pazīšanās un peļņas iespējas. Viens trekns izņēmums bija ministre Dana, kas savulaik beidzot uztaisīja normālu nodokļu reformu ar 0% likmi reinvestētajai peļņai un iespēju uzņēmējiem normāli strādāt. Tomēr es par šo partiju nebalsošu un neiesaku to darīt arī citiem, jo ir šaubas par godīgumu (ne tik lielas kā GKR un Saskaņai).

Pārējie

Nav vērts vispār izskatīt.

Ko darīt?

Izvēlēties mazāko ļaunumu un iet balsot, jo tad vismaz būs tiesības vēlāk kritizēt. Tie, kam svarīgāk pacept gaļiņu un pačillot ir līdzvērtīgi tiem, kas balso par KPV (patiesībā KPV vēlētāji ir labāki, jo vismaz piedalās demokrātiskajā sistēmā). Varianti ir sūdīgi, kā parasti, bet jāizvēlas ir.

Veiksmi Rīgai, rīdziniekiem un Latvijai! To mums vajadzēs.

Pārsista riepa, autoevakuators, sabiedriskais transports un Latgale

Tue, 20 Aug 2019 14:45:00 +0000

Pagājušajā nedēļā mēģinājām pavadīt 3 brīvas dienas, ceļojot ar auto pa Latgali. Plāni bija lieli - apskatīt Lubānu, palikt kempingā pie ezera, braukt ar laivu, aizbraukt uz Aglonu, Ludzu, Daugavpili, apmeklēt dažādas vietas, satikt cilvēkus, nobaudīt lauku labumus. Bet dzīvē viss ir savādāk...

Piektdien iekāpām auto, ievadījām navigācijā nosprausto vietu pie Lubāna ezera un devāmies. Nezinājām, ka jau pēc 6 stundām būsim autoevakuatora pasažieri un piedzīvojums turpināsies "autentiskā" soviet-style viesnīcā (ne pie ezera).

Sākās viss skaisti

Brauciens uz Latgali ir gana tāls, taču, salīdzinot ar Rietumeiropā paveikto, nieks. No Jūrmalas - kādas 3 stundas. Līdz Jēkabpilij speciāli izvēlos B-road (P-ceļš) - krietni lēnāk, bet mazāka satiksme, mazāk apdzīšanu un vairāk līkumu. Braukt pie stūres - interesantāk.

Gadās arī šķēršļi, piemēram, ceļa remonts ar 5 km apvedceļu pa granti. Toties sanāk izbraukt pa vēl neredzētām, ainaviskām tēvzemes vietām.

Vēlāk palika vēl interesantāk. Gandrīz pirms pašas Jēkabpils pēkšņi uz ceļa big-ass (samērā liels) dzlezs gabals (pa gabalu izskatās kā tumšas krāsas maisiņš) tieši joslas vidū.

Visi steidzas garām, izvairīdamies kā nu kurš. Padomāju, ka būtu baigi stulbi, ja kāds tādam uzbrauktu. Principā var arī uzplēst riepu un avarēt. Lieliska iespēja izdarīt labu darbu - metu riņķī, piebraucu, nonesu malā pie ceļa staba. Karma points +10 (nezināju, kas notiks vēlāk).

Tālāk Jēkabpils - Rēzekne - super ceļš! Līdzens, taisns, zīme 100 km/h (respect tiem, kas to zīmi tur uzlika). Vēlāk, tuvojoties Lubānam, atkal P-ceļš - pietiekami gluds, interesants. Super sākums lieliskām brīvdienām.

Seconds before disaster

Lai dzīvē būtu līdzsvars, pēdējie 4 km līdz pirmajai pieturai tomēr sanāk pa grants ceļu - reāli sūdīgu, nokaisītu ar akmeņiem dūres lielumā. Braucam ar 30 km/h. Scary. Garām palido Renault desu (zivju?) vāģis ar 3x lielāku ātrumu. Padomāju - "nu i lai lido dullais, es braukšu uzmanīgi, lai nepārsistu riepu".

Veiksmīgi sasniedzam nosprausto vietu - zivju saimniecību "Zvejnieki". Nopērkam ļoti smaržīgu kūpinātu zivtiņu (benzopirēns, here we come) un pavadām kādas 20 minūtes, runājot ar saimniekiem.

Grūti atšķirt faktus no "zvejnieku stāstiem", bet noklausāmies, ka kādreiz (viduslaikos) Latgalē atradusies Latvijas galvaspilsēta, milzu dzintara apstrādes un zvejniecības industrija. Tagad Nagļos notiekot superīgākie zvejnieku svētki un ezera otrā pusē "aviācijas šovs". Cool.

Saimnieki mums pastāsta par tuvējo bāku, kas restaurēta par miljonu latu, kā arī purva peldvietu, kur ūdens esot tīrs un ar ādu mīkstinošām, dziednieciskām īpašībām. Nolemjam šīs vietas obligāti apskatīt un dodamies turp.

"Ceļa gals"

Entuziasma pilni izbraucam uz lielā ceļa, taču ātri vien rodas tāds iespaids, ka auto ripo baigi cieti. Padomāju, ka varbūt caura riepa, taču atceros, ka man tak baigais vāģis ar kompi, kas zinās, kad riepa caura. Galvenais nemīzt... Aptuveni 10 sekundes vēlāk borta datorā iedegās dzeltena lampiņa ar uzrakstu "underinflated front left tire"...

Nobraucu malā, tieši pie pagrieziena uz super-foršo purva peldvietu (Teirumnieku purva taku), kuru mēs tā arī nekad nesasniedzām. Sajūta reāli sūdīga. Pirmkārt, ļoti jau liekas, ka brauciens ir beidzies un atvaļinājums pagalam, jo bez auto mums nekas nevar sanākt, otrkārt - karma tiešām ir the bitch - es novācu dzelzs gabalu no ceļa, braucu uzmanīgi un viņa man šitā.

Nekas krimināls, protams, nav atgadījies, jāsauc autoevakuators (rezerves ritenis manam auto nav paredzēts). Paņemu telefonu un tieši tajā pat sekundē redzu, kā nodziest pēdējais zonas stabiņš. Paliek interesanti - ne tik ļoti interesanti kā Austrijā pirms 5 gadiem, kad pa nakti gandrīz sanāca palikt mežā pie kraujas malas, bet, nu, vidēji interesanti.

Laimīgā kārtā, paejot 20 metrus ārpus auto, izdodas noķert zonu. Sakari drausmīgi (daudz kur Latgalē tā), bet ar 4. reizi sanāk nosūtīt koordinātes. Stundu padzīvojos pa depresiju (līdzbraucējai nez kāpēc situācija liekas uzjautrinoša, nu, jā, viņai jau nesanāks izbaudīt jēdzienu "pašrisks" uz savas ādas, tomēr lohovozā (sabiedriskais transports) jau būs jābrauc mums abiem...)

Boriss un autoevakuators

Pēc stundas ar kapeikām piebrauc autoevakuators. Entuziastisks, krieviski runājošs vīrs vārdā Boriss (vārds mainīts nevis datu regulas dēļ, bet tāpēc, ka aizmirsu) saka, ka šajā pagriezienā esam jau otrā mašīna, ko viņš savācis. Paskaidro, ka šovakar vairs neko, bet "rīt no rīta kamēr jūs vēl gulēsiet, mani puikas jau sataisīs jums riteni". Situācija nepatīkama, bet Latgales cilvēku viesmīlību jūt.

Boriss ir optimists, liela autoservisa īpašnieks, taču pats rokas smērēt nebaidās. Esot super dzīve Latgalē, bet nav, kas strādā. Boriss arī zina, ka mašīnu iznomāt Rēzeknē mums nav nekādu cerību (pats esot šajā biznesā darbojies), tāpēc kempings pie ezera mums nespīd (pārbaudījām, viņam bija taisnība), toties pievedīšot pie viesnīcas autoservisa tuvumā.

Iebraucam Rēzeknē, Boriss iejūtas tūristu gida lomā un steidz iepazīstināt mūs ar pilsētu. Sajūtos gandrīz kā tūristu autobusā, nu, izņemot to, ka braucām autoevakuatorā. Drīz vien pieripojām pie viesnīcas.

Viesnīca "Latgale" jeb "poļci vsjo shavajut"

Jau jūtam, ka viesnīca, uz kuru mūs atvedis Boriss, spēs piedāvāt autentisku soviet-style pieredzi. Recepcijā ļoti nopietna, krieviski runājoša tante paziņo, ka brīvu istabu neesot, izņemot vienu, kas vēl jātīra, bet tas būs ilgi... Saprotu, ka principā viņa mūs dzen projām.

Paskaidroju, ka mums auto salūzis, palikām uz ielas, vakars klāt utt. Tipa, ļoti, ļoti vajag... Ok, esot tomēr variants, bet jāmaksā skaidrā, jo īstā recepcijas tante, kas mākot karti un kases aparātu, neesot uz vietas. Cena esot 58 eiro, bet mums iedos 4 eiro atlaidi. Tante arī paprasa, kad celsimies. Saku, ka 9:00. Oi, nu tad brokastis neesot jēga ņemt papildus, jo "poļi visu jau būšot aprijuši, tā parasti notiek". Ok, brokastis neņemam.

Boriss mums dod iespēju paņemt perkeles, novēl arlabunakti, un tā nu mēs paliekam bez auto kaut kādā caur manu estēta aci "bomzīgā", bet gana populārā viesnīcā. Numuriņš tīrs un kārtīgs, iekārtots 2000. gadu sākuma interjera dizaina aktualitāšu vēsmās. Bonuss - ekskluzīvs skats pa logu no 5. stāva (Rēzeknes centrā tas ir debesskrāpja līmenis).

Nogurums nereāls, tā arī nekur neaizgājām, toties turpat numuriņā notiesājām iegādāto kūpinājumu, un tas bija fantastisks.

The day after

Pamodina nepatīkams zvans. Boriss informē, ka riepu salabot tā, ka droši varētu braukt, nav iespējams, jādomā varianti... Pateicoties manai KASKO polisei, variants viens - auto tiek vests pie dīlera uz Rīgu.

Mums ar Laumu varianti divi - norakstīt atvaļinājumu un braukt mājās ar vilcienu, vai mēģināt saglābt, izmantojot nomas auto. Vēlreiz apzvanām visas 2 nomas - nekā. Apzvanām arī Daugavpils autonomas - nekā. Vilciens uz Rīgu atiet 15:10, aiznesam liekās mantas pie Borisa uz servisu, ieliekam mūsu salūzušajā auto un dodamies uz vilcienu.

Lauma pa ceļam pierunā mani piezvanīt randomā vēl kādām auto nomām no ss.lv (4 lielākajām jau zvanīju). Nu, labi, zvanu ... Un bingo (sievietes ir jāklausa, jo runā ģēlu)! Esot auto pieejams, ja vien mēs varam tikt uz Daugavpili, auto būs mūsu uz 24h. Lauma paskatās autobusu sarakstā - pēc 30 min autobuss Rēzekne - Daugavpils. Google maps rāda, ka ar kājām 34 min, bet vienīgais Rēzeknes Bolt taksometrs aizņemts. Skrienam... Ar nepiemērotām mugurenēm un maisiņiem.

Paspējām.

Let the atvaļinājums begin 2.0

Ar ļoti komfortablu, modernu autobusu nokļuvām Daugavpilī. Ar starppilsētu autobusu nebiju braucis kopš bērnības. Bija galīgi ok, tikai ik pa laikam kāds krieviski skaļi runā pa telefonu.

Daugavpilī netālu no autoostas satikāmies ar auto nomas īpašnieku, kas mums iedeva to, kas normālam Latgales atvaļinājumam vajadzīgs - mašīnu (sorry, velorasti, bet Latgali pāris dienās apskatīt var tikai ar auto, lai arī velomaršrutus noteikti var atrast fantastiskus). Mašīnīte pieticīga, bet visu 24h laikā kalpoja godam. Auto nomas saimnieks godīgs cilvēks - gan čeku bija izsitis, gan neko baigi nepiečakarējās.

Tālāk pārsvarā boring piedzīvojumi (nekas slikts vairs nenotika)...

Pirmā diena

Pirmajā atvaļinājuma (otrajā brauciena) dienā - Daugavas loki. Pateicoties Waze piebraucam caur baigo offroadu. Kāpjam baisajā kalnā uz torni, kamēr visi citi normāli cilvēki nāk no plašas, ērtas stāvvietas vienā līmenī ar torni.

Tornis iespaidīgs, cilvēki ir, bet maz.

Ikoniski Daugavas skati. Īsti neatceros, kura puse bija uz 10 latu banknotes, varbūt šī?

Pēc skatu baudīšanas - visi normāli cilvēki uz galveno stāvvietu, bet mēs - atpakaļ uz Daugavas krastu. Nu, labi, nav tur apakšā tik traki, bet ar vieglo auto jābrauc gana uzmanīgi, jo ceļš vairāk paredzēts SUV vai džipiem.

Tālāk braucam uz viesu māju, pa ceļam šādi tādi interesanti momenti, piemēram, neredzētas zīmes.

Zirgu sēta "Klajumi" - tieši tas, ko gribējās (jā, foto ir no actual Latgales viesu nama mājas, nevis žurnāla vai ceļveža).

Laika vairs nav daudz - pietiek vien vakara pastaigai (mūsu māja "Ķemeri" ir 1,5 km no galvenās saimniecības) un vakariņām.

Diemžēl šmakovka nav manai gaumei, tāpat kā austriešu šņabis. Vienkārši negaršo. Bet pašas vakariņas bija episkas.

Otrā diena

Pēc brokastīm saimnieks prasa, vai vakar neredzējām lāci? Es - "what?" ... Nu, esot viens apkaimē nesen manīts, no Krievijas atbēdzis. Galvenais, ka iepriekšējā vakarā, kad pa tumsu gājām mājās no vakariņām, par lāci mums aizmirsa pateikt. Nu i varbūt labi vien ir.

Vēlāk paņēmām izjādi ar zirgiem. Tā kā pēdējoreiz izjādē devos pirms 7 gadiem, un toreiz man iedalītais zirgs satrakojās un iemācīja man lidot (nometa mani zemē un aizbēga), šis bija liels izaicinājums.

Drāmas cienītājiem sorry - nekas slikts šoreiz nenotika.

Tā kā pievakarē vilciens uz Rīgu un jāatdod auto, mums paliek vien dažas stundas. Nolēmām apmeklēt Latvijā augstāko koka skatu torni.

Izaicinājums tiem, kam bail no augstuma.

Skats no augšas, protams, iespaidīgs.

Te var redzēt Krāslavas piepilsētas namus:

Pēcāk pastaigājām pa Krāslavu, jo nekam citam laiks vairs nepietika. Krāslava ir Latvijas mazā Krievija labā nozīmē.

Nevienu zilu mājeli gan neatminos redzējis, bet kaut kādas krieviskas sajūtas radās. Itālijā tūristi fano par pussagruvušām rustiskām mājelēm, kas skaitās romantiski, nu tad mums šī ir tā vieta, kur ir kaut kas līdzīgs, varbūt pat interesantāks.

Mājupceļš

Mājās braucām ar vilcienu. Biļetes pirkām ar Mobilly, viss kā parasti. Vienīgi kontrolierēm nav skeneri, bet gan blociņš, kurā pieraksta biļetes numuru.

Nogurums bija tik liels, ka, neskatoties uz AS Pasažieru vilciens kampaņu "Kod arī vilcienā", dzert grādīgo negribējās.

Nebiju ar dīzeļvilcienu braucis gadus 10 vai 15. Sava veida piedzīvojums, taču dīzeļa atgāzes, kuras bija jūtamas caur atvērtajiem logiem, karstajā vasaras dienā bija not-so-nice touch. Toties autentiski. Starp citu, dīzeļvilciena vagoni tiešām ir šaurāki par elektrovilcieniem, vai man tikai tā likās?

Kopā nokļūšana mājās aizņēma 5 stundas, ieskaitot papildus braucienu ar elektrovilcienu uz mājām no Rīgas. Ērtāk tomēr ar auto.

Secinājumi

Sabiedriskais transports mūsdienās ir daudz foršāks, nekā pirms 15 gadiem, taču auto joprojām ir labākais veids, kā apceļot Latviju. Nekad vēl nebiju palicis uz ceļa nekurienē, ar salūzušu auto - ļoti nepatīkams pasākums. Lai arī atvaļinājums diezgan krietni pabojājās un ļoti daudz ko neredzējām, tagad vismaz zināšu un spēšu novērtēt, cik svarīgs dzīvē ir ejošs auto.

Bet, ja nopietni, tad Latgalei nav ne vainas, asfaltētie ceļi labi, cilvēki viesmīlīgi, ēdiens garšīgs - vismaz tur, kur gājām. Būs jāaizbrauc vēl. Brauciet uz Latgali un līdzi ņemiet rezerves riteni!

P.S. Šis ir mans pirmais mēģinājums travel-blogot. Ja kāds izlasīja līdz beigām, dodiet kaut kādu signālu, vai ir jēga censties.

Pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem - stulbums vai neizbēgamība?

Tue, 12 Mar 2019 10:37:00 +0000

Iedomājies - tu pēc maltītes baudīšanas restorānā mēģini norēķināties par pakalpojumu, bet tavas maksājumu kartes pēkšņi nestrādā. Tu vēlies iegādāties biļeti uz pēdējo autobusu, lai nokļūtu mājās uz attālu Latvijas nostūri, bet kasiere nepieņem tavu MasterCard. Tu tikko ielēji mašīnai benzīnu, bet benzīntanka kasieris paziņo, ka karte netiek pieņemta. Tu stāvi pie kases, ar vakariņām paredzēto iepirkumu grozu, bet pārdevēja paziņo, ka pašlaik kartes nepieņem. Tieši šādā situācijā nesen bija nonākuši tūkstošiem cilvēku, jo uz pāris stundām bija sagājusi tūtā Swedbank Latvia IT sistēma, liedzot iespēju desmitiem tūkstošu cilvēku norēķināties par pārtiku, transportu, kā arī citām precēm un pakalpojumiem.

Bezskaidras naudas norēķini ir ērti, ātri, droši un kļūst arvien populārāki. Bet vai mēs kā sabiedrība esam gatavi atteikties no skaidras naudas, kā to mēģina Zviedrija?

Stulbi atzīt, bet man kā datoriķim lielā mērā riebjas datori. Riebjas dēļ gļukiem, kļūdām, ierobežojumiem utt. Ļoti reti kad kaut kas strādā perfekti un mūžīgi bez kļūmēm. Telefons var uzkārties, TV var nogļukot un ir jārestartē, pulkstenim jāatjauno programmatūra... 21. gs. prieki.

No otras puses - tad, kad IT lietas strādā, mūsdienās viss ir miljons reižu foršāk - daudz lielākas komunikāciju, izklaides, darba un norēķinu iespējas. Dzīvot tomēr ir kļuvis ērtāk, neskatoties uz tehniskajām kļūmēm. Tātad kopumā - pateicoties datoriem viss ir labāk - arī naudas lietas.

Nupat jau daudzi cilvēki skaidru naudu vairs nenēsā un ir valstis, kas sludina pāreju pilnībā uz bezskaidras naudas norēķiniem. Bet vai mēs esam tam gatavi?

Bezskaidras naudas norēķinu ēnas puses

Pārskaitījums izmaksā pus kukuli maizes

Piemēram, Swedbank pārskaitījums uz citu banku var izmaksāt, 36 centus, kas ir pus kukulis baltmaizes. Iedomājies - katru reizi, kad kāds skaita naudiņu, viņš bankai dāvina pus klaipu maizes. Man kā kapitālistam šķiet ok, ka banka prasa naudu par foršu pakalpojumu. Tomēr vai šī maksa ir samērojama un vai nav labi, ka ir arī ar banku nesaistīta alternatīva?

Šai problēmai risinājums vēl nav atrasts. Bankām esot jāpelna, savukārt komisijas maksas neņemoša valsts banka kā alternatīva bojās konkurenci.

Norēķināšanās ar karti nav bezmaksas

Patiesībā, karšu apstrāde parasti maksā vismaz 1.5 - 2.5% no pirkuma summas, bet ne mazāk kā 10 - 20 centus. Tādi ir tipiskie banku piedāvājumi tirgotājiem. Šo cenu tirgotāji iekļauj preču un pakalpojumu cenās, protams par šo "fīču" maksā arī skaidras naudas lietotāji. Par ērtībām ir jāmaksā un nesaku, ka tas ir slikti, tā vienkārši ir.

Vienmēr būs situācijas, kad bezskaidras naudas norēķinu sistēmas nestrādās, neviena IT sistēma nenodrošina 100% pieejamību

Balstoties uz 20 gadu pieredzi IT sfērā, pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka neviena IT sistēma, nekad nespēs nodrošināt 100% pieejamību. Problēmsituāciju skaitu var samazināt līdz minimumam, bet vienmēr būs kāds kļūdas % - sekundes, minūtes vai stundas katru gadu, kad bezskaidras naudas norēķini nebūs pieejami un bariņš cilvēku varēs sajusties reāli tizli un būs arī jauna tēma diskusijai Twitterī.

Tie, kas pauž dižu sašutumu par neseno incidentu un apsaukā Swedbankas programmētājus par līkročiem gluži vienkārši ir cilvēki bez pieredzes IT sektorā. Reizi gadā vai reizi divos pasaulē notiek incidents, kas skar desmitiem vai simtiem miljonus lietotāju un šādi incidenti notiek pat ar tādiem milžiem kā Amazon. Tad ko var pārmest Swedbankai? Lidmašīnas arī mēdz krist, kļūdas gadās.

Bezskaidras naudas norēķini bieži un daudzviet nav pieejami

Piemēram, mans rada gabals gribēja nopirkt auto svētdienā, jo darba dienā nevar izrauties no darba. Taču svētdienā starpbanku pārskaitījumi nenotiek (izņēmums, varbūt ir zibmaksājumi, bet tiem ir darījuma limits un ne visas bankas tos atbalsta). Protams, tādam lielam pirkumam var paņemt atvaļinājumu utml, taču neērtības tās tomēr ir.

Tāpat ir neskaitāmi restorāni un veikali, kas bezskaidru naudu nepieņem, jo negrib maksāt bankām komisijas maksas (protams, dažreiz varbūt ir arī citi, mazāk leģitīmi iemesli). Uzskatu, ka šādi tirgotāji sev iešauj kājā, taču daudzas populāras vietas un ēstuves, kas par klientu pieplūdumu nesūdzas lieliski iztiek. Sausais atlikums - tu bez skaidras naudas nevari baudīt alus krodziņu, vai nopirkt sev suvenīru. Īpaši neērti, ja tā ir vienīgā vai labākā vieta, kur paēst vai kaut ko dabūt.

Bezskaidras naudas norēķini nenodrošina privātumu

Vairumam tā nav problēma, pie kam, ja jau esi visu godīgi un kārtīgi darījis, tad nav pamats baidīties ka kāds zinās kur un kad un ko tu esi pircis(-kusi). No otras puses, elektroniskus norēķinu datus tehniski ir iespējams izmantot daudz un dažādiem gan leģitīmiem, gan neleģitīmiem mērķiem. Par šo risku uztraucas arī Zviedrijā.

Piemēram, kredītu kantori tev var nedot kredītu, ja konta izrakstā parādās, ka kādreiz esi uzrāvis kādu azartspēli kazinčikā, vai skaitījis naudu personai, kas savārījusi kādus sūdus un iekļuvusi kādā tizleņu sarakstā.

Tātad pēc tava maksājumu saraksta var tevi profilēt un bankas un citas iestādes tieši to arī dara. Itkā jau nekas traks, tomēr zināms diskomforts ir.

Bezskaidras naudas norēķini piespiež sabiedrību "barot banku oligopolus*", kas rezultējas pastiprinātā banku varā pār cilvēku dzīvi

* oligopols ir kā monopols, bet spēlētājs nav viens bet tikai daži

Pateicoties bezskaidras naudas norēķiniem, gandrīz visi sabiedrības locekļi ir spiesti pienest dažām bankām milzīgu automātisku peļņu. Bankas top arvien bagātākas pateicoties garantētiem ienākumiem (dažas, protams, neskatoties uz leiputrijas stāvokli pamanās pakāst savu un svešu naudu).

Vēl trakāk ir tas, ka ērti ir strādāt tieši ar lielajām bankām, tās arī šķiet drošākas un pamatīgākas, vienīgi tas nosacīti noved pie "banku oligopolu* uzbarošanas", īpaši mazos tirgos, kā Latvija. Un kad jau vara nostiprināta, tad bankas var mierīgi paaugstināt cenas un diktēt savus noteikumus, jo nav jau citas izvēles. Jauniem spēlētājiem ienākt un konkurēt ar esošajām bankām, piedāvājot zemākas cenas parasti ir nereāli grūti.

Ir, protams, cerību stars - ārzemju banku-tipa jaunuzņēmumi - N26 (diemžēl, aizgāja no LV tirgus) un Revolut, kas piedāvā banku pakalpojumus lētāk un ērtāk, nekā vietējie (zviedru) bāleliņi. Tamdēļ ir lielas cerības, ka šie jaunie spēlētāji veidos veselīgu konkurenci un neļaus vietējām bankām pārāk bezkaunīgām. Dzīvosim - redzēsim.

Bezskaidras naudas norēķini NE vienmēr ļauj izvairīties no korupcijas

Nesenie skandāli par naudas atmazgāšanu, kā arī VID atklātās shēmas skaidri parāda, ka miljoni eiro tomēr "var nemanot paslīdēt garām", kas nozīmē, ka bezskaidra nauda nav panaceja 100% taisnīgai pasaulei.

Secinājums: Bezskaidras naudas norēķini joprojām ir dārgi, ietver pieejamības un privātuma riskus, kā arī zināmā mērā veicina banku īpašnieku bagātības pieaugumu uz sabiedrības rēķina.

Skaidras naudas ēnas puses

Ok, paantagonizējām bezskaidras naudas norēķinus, taču skaidrai naudai ir savi būtiski mīnusi un par to arī ir galvenā sāpe.

Skaidru naudu daudzi cilvēki izmanto, lai pārkāptu likumu un nemaksātu nodokļus, tādējādi cieš visi

Aplokšņu algas, izvairīšanās no nodokļu samaksas, dažādu aizliegtu darījumu slēpšana utml. ir iespējama pateicoties skaidrai naudai. Manuprāt, lielākais apdraudējums ir tāds, ka blēdības, kas tiek paveiktas ar skaidras naudas maksājumiem darbības čakarē ekonomiku un padara spēles noteikumus nevienlīdzīgus, jo viens maksā nodokļus, kamēr cits nemaksā. Bet ir arī citi riski.

IMHO Bitcoin un citas kriptovalūtas lielā mērā nofeiloja (lasīt - tika daudz kur aizliegtas un ierobežotas) tāpēc, ka tās dēļ savas anonimitātes un nekontrolējamības ļoti ātri sāka izmantot narkotiku tirgoņi, naudas viltotāji un visādi citādi bandīti.

Arī skaidrajai naudai ir šis riska faktors, taču skaidru naudu tomēr ir vieglāk kontrolēt nekā kriptovalūtas. Var likvidēt 500 EUR un 1000 USD banknotes padarot visādiem pimpaušiem miljonu pārvietošanu apgrūtinātu, var likumā noteikt darījuma limitu un aizliegumus, var monitorēt un ierobežot skaidras naudas izņemšanu utt.

Skaidru naudu vieglāk nozagt un pazaudēt

Kibernoziedzības uzplaukuma laikā viegli var pazaudēt arī bezskaidru naudu (un tas bieži notiek), taču parasti lielāka varbūtība ir pakāst maku vai tapt apzagtam fiziski, nekā pakāst naudu no konta. Drošības sistēmas tiek pilnveidotas, mums ir PIN, 3DSecure, SmartID, riska analīze un citas tehnoloģijas, kas sargā tevi un tavu karti un kontu.

Skaidra nauda nav ērta lietošanā

Tīri fiziski daudz vieglāk ir nopīkstināt bezkontakta karti nekā čakarēties ar papīra un metāla naudām. Vieglāk ir nospiest pogu aplikācijā, nekā vilkt ārā maku. Skaidra nauda kabatā vai makā arī var vieglāk beigties, pietrūkt utml.

Skaidras naudas norēķiniem ir savas izmaksas

Naudas inkasācija, skaitīšana utml. darbības prasa laiku un saistās ar zināmām izmaksām, tāpēc, ja es tagad stāstītu, ka bezskaidras naudas darījumi maksā kosmosu, bet skaidras naudas darījumi ir 100% bez maksas, tā būtu nekorekta muldēšana.

No otras puses, arī šis darbības var automatizēt. Jau pirms 15 gadiem Zviedrijā redzēju aparātu, kas atvieglo pārdevējas darbu, izdodamo summu (monētas) izdodot automātiski. Noteikti, ka viens skaidras naudas maksājums neizmaksā pus kukuli maizes.

Secinājums: Skaidra nauda ērtībās un drošībā zaudē bezskaidrai naudai, kā arī tiek ļaunprātīgi izmantota, lai nemaksātu nodokļus un veiktu nelegālas darbības.

Ko darīt?

Filozofiskā atbilde

Vai ir pareizi piespiest visu sabiedrību lietot dārgus banku pakalpojumus? Domāju, ka nē. Izvēles brīvībai jābūt un IMHO lozungs par "pilnīgu pāreju uz bezskaidras naudas norēķiniem" ir garām, vismaz pašreizējā sitruācijā. Gan uzņēmējiem, gan klientiem ir jābūt izvēles brīvībai un tirgus pats visu sakārtos. Pie kam, man vienmēr paticis aiztikt skaidru naudu ... nu kā fetišs ;-)

Vai ir jāierobežo skaidras naudas darījumu summas? Nezinu. No vienas puses esmu par brīvību, taču, varbūt mūsu pašreizējā sabiedrība šādu soli ir pelnījusi, jo citādāk nav iespējams nodrošināt vienādu spēles laukumu visiem, dēļ tā, ka to čakarē daži tizleņi ar aplokšņu algām. Iespējams, ieguvums no ierobežojumiem atsver ciešanas, kas rodas godīgajiem skaidras naudas lietotājiem.

Tas, ko noteikti varētu darīt - nodrošināt lētākus un pieejamākus bezskaidras naudas darījumus, arī lielas summas, arī svētdienās, momentā un bez čakara vienmēr un visur. Tāpat bankas varētu ieguldīt lielāku daļu savas milzu peļņas pakalpojumu pieejamības stiprināšanā. Pašlaik te vēl tāls ceļš ejams.

Praktiskā atbilde

Pa lielam, kā augstāk stāvoši cilvēki ar varu lems tā būs, mēs varam vien izteikt savu viedokli un gudrāk balsot (arī ar savu maciņu), tomēr vienu lietu gan katrs var paveikt pats...

Manuprāt, laba ideja ir vienmēr nesāt līdzi nelielu skaidras naudas summu. Tad nebūs jājūtas kā muļķim, ja bankas nogļukos un bankas pilnīgi noteikti kādu dienu atkal nogļukos, jo kā jau teicu - tas notiek pat ar viskrutākajām IT sistēmām.

Es ikdienā maksimāli lietoju karti un pārskaitījumus, bet nekad neeju ārpus mājas bez 50 vai 100 eiro kabatā. Tas dod iespēju paēst, samaksāt par taksometru vai norēķināties par pirkumu 90% gadījumu + foršam viesmīlim vienmēr varu atstāt dzeramnaudu. Pat tad, kad braucu ar riteni uz mežu vai skriet, paņemu 20 eiro. Common sense?

Bet ja šo naudu nozags vai pazaudēšu, nebūs tik ļoti žēl, jo summa nav kosmiska. Daudz vairāk žēl būs, ja dēļ banku gļukiem sanāks nepaēst, nenokļūt, nepaspēt vai gluži vienkārši sajusties kā loham, kam jālād banka.

Likums, kas sabojās internetu, iznīcinās startupus un liks GDPR izskatīties pēc kokteiļa baudīšanas Havaju salās.

Sun, 17 Jun 2018 12:55:00 +0000

Nemanot un klusītēm mums, iespējams, ir piezagušies tādu episku apmēru sūdi, kas liks atskatīties uz labi pazīstamo GDPR kā uz relaksējošu kokteiļa baudīšanu siltajās zemēs SPA kurortā.

Negribu celt paniku un demonstrēt histēriju, taču Latvijai, Eiropai un pasaulei, iespējams, nemanāmi ir pietuvojusies ļoti liela nelaime. Jau 20. - 21. jūnijā Eiropas likumdevēju gaiteņos notiks balsojums par jaunas autortiesību direktīvas apstiprināšanu.

Ja ticēt diezgan pārliecinošiem avotiem (atsauces apakšā), šī jaunā direktīva principā paredz aplikt ar nodokli interneta saites un sačakarēt jebkuru interneta platformu vai sociālo tīklu, kur lietotāji augšupielādē saturu.

Es gribētu, lai šis būtu pārspīlējums, taču, diemžēl, šķiet, esam pamatīgas e-katastrofas priekšvakarā. Vēl jo nepatīkamāk ir tas, ka šādas globālas kataklizmas tuvošanos, šķiet, neviens nav pamanījis un Latvijas oficiālā pozīcija ir balsot PAR pašnāvību. Pašlaik ir pēdējais brīdis, kad šo nelaimi vēl iespējams novērst. (Papildināts 20.06.2018)

Kas mūs sagaida?

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar jaunu autortiesību aizsardzības direktīvu, kas itkā ar labu nodomu visa cita starpā paredz sekojošas lietas.

Interneta saišu nodoklis

Ar nodokli būs jāapliek interneta saites, kas papildinātas ar virsrakstu, attēlu vai aprakstu (autora satura fragmentiem). Principā tas attiecas uz visiem linkiem, ar kuriem kāds dalās sociālajos tīklos.

Tātad, vai nu maksā, vai rādi pliku saiti, kas savukārt padarīs saturu necaurskatāmu un apgrūtinās interesantas informācijas atšķiršanu no nederīgas.

Rezultāts varētu būt tāds, ka Facebook, Twitter, Pinterest u.c. sociālie tīkli atļaus šādas saites tikai par maksu. Tas būtu neprāts, taču, cik saprotu, šāds ir pašreizējais piedāvājums.

Likuma mērķis ir taisnīgi atalgot satura autorus un neļaut uz autoru satura iedzīvoties, piemēram, soc. tīkliem, taču šķietamo izpildījumu es nekomentēšu.

Update: Sarunā ar Lindu Zommeri (Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas Vecāko juriskonsulti) es tiku informēts, ka mērķis nav īsti cīnīties pret linku preview, bet gan iekasēt godīgu samaksu par ziņu publicēšanu no ziņu agregatoriem, piemēram Google News, kas itkā izmanto autoru darbus (ziņu materiālus) paši pelnot, bet atņemot / samazinot autoriem peļņas iespējas. Diemžēl nekādas konkrētības vēl nav un priekšā ir vēl vairāki grozījuma raundi, tā ka šobrīd pāragri spriest.

Obligāta automātiska filtrēšana un cenzūra

Platformām obligāti jāievieš automātisku satura filtrēšanu (un cenzūru). Tātad interneta resursiem, kas ļauj lietotājiem ievietot komentāru, attēlus, video utml būs automātiski jāfiltrē viss saturs, ierobežojot jebko, kas šķiet kaut nedaudz aizdomīgs.

Pirmkārt, automātiska satura filtrēšana ir dārga un var izmaksāt desmitiem tūkstošu mēnesī vai pat miljonus. Tas nozīmē, ka, lai arī Facebook, Twitter un Youtube izdzīvos, mazāki servisi, piemēram, mūsu pašu Latvijā radītā platforma Mozello, kas ļauj ikvienam lietotājam izveidot savu mājas lapu blogu vai e-veikalu gluži vienkārši nevarēs eksistēt, jo miljoni, kurus investēt lietotāju apspiešanā mums vēl nav.

Otrkārt, šādas cenzūras un filtrācijas sistēmas ļoti bieži gļuko un bloķē leģitīmu un kvalitatīvu saturu. Internets pārvērtīsies par frustrācijas elli jebkuram, kas grib publicēt kādu komentāru, bildi vai joku.

Treškārt, lai izvairītos no nepatikšanām, platformas būs spiestas cenzēt viedokļus, humoru, parodijas, vai jebko, kas kaut nedaudz pietuvosies varas iestāžu noteiktajiem rāmjiem.

Atkal likuma mērķis ir cēls - aizsargāt autoru darbus, taču tas tiek risināts ar brutālu un tizlu metodi, kas būtu ekvivalenta uzlikt par pienākumu auto ražotājiem ražot auto, kas neļauj pārkāpt noteikumus, vai telefonu ražotājiem ražot tālruņus, kas neļauj draugiem sūtīt rasistiskas anekdotes.

Padarīt platformas atbildīgas par lietotāju saturu

Paredzēts, ka jebkurš komentārs, jebkurš lietotāja ielādēts attēls padarīs resursa uzturētāju atbildīgu. Rezultātā interneta resursiem nāksies agresīvi bloķēt, kontrolēt, aizliegt un ierobežot lietotāju saturu vai pārtraukt darbību.

Jebkurš ļaunprātīgs lietotājs varēs iznīcināt jebkuru platformu, apzināti publicējot nelegālu saturu, kamēr legāla satura publicētāji tiks visādos veidos kontrolēti, pārbaudīti, cenzēti.

Update: Sarunā ar Lindu Zommeri (Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas Vecāko juriskonsulti) es tiku informēts, ka mērķis ir attiecināt šos nosacījumus tikai uz lielajām platformām, kas primāri mitina, organizē un pelna no konkrēta veida satura, piemēram, Youtube, lai nodrošinātu autoratlīdzības līmeni, tāpēc uztraukumam itkā šobrīd īsti neesot pamata. Katrā ziņā sekosim līdzi un skatīsimies.

Latvijas oficiālā pozīcija - direktīva ir laba, Latvijas eiroparlamentārieši ir PAR.

Tātad, principā, viss ir totālā dibenā, internets tūlīt būs pagalam, bet Latvijas valsts oficiālā nostāja ir - davaj daram. Tas liek noprast par 4 scenārijiem:

Neviens nav iedziļinājies, pamanījis un sapratis iespējamās sekas. Tātad vesels bars cilvēku ir kļūdījušies.
Mūsu politiķiem ir pilnīgi vienalga.
Mēs esam ievēlējuši idiotus.
Es un citi aktīvisti esam visu pārpratuši?

Atbilstoši šeit atrodamai informācijai, par šo vājprātu iestājas sekojošas Eiropas partijas:

EPP

Sandra Kalniete (Vienotība)
Krišjānis Kariņš (Vienotība) - esmu saņēmis diplomātisku atbildi, ka tiek sekots līdzi
Artis Pabriks (Par)
Inese Vaidere (Vienotība)

ECR

Roberts Zīle (NA/TB/LNNK) - birojs ar mani jau sazinājies, nokomunicēju savus iebildumus

ALDE

Iveta Grigule-Pēterse (ZZS)

Un tā nu ir liela nelaime, jo principā visas Latviskās partijas ir par šo vājprātu.

Ko Tu vari darīt, lai novērstu katastrofu?

Esmu izsūtījis vēstuli EP deputātiem un Ekonomikas ministrijai, esmu saņēmis dažas atbildes un skaidrojumus, taču iedrošinu iesaistīties ikvienu un te būs pāris lietas, kuras var paveikt jebkurš.

Sazinies ar paša ievēlētā EP deputāta biroju, informē par šo lietu un pieprasi rīcību.
Sazinies ar Ekonomikas ministriju un pieprasi paskaidrojumus par Latvijas pozīciju.
Izmanto automātisku protesta platformu SaveYourInternet vai changecopyright.org.
Dalies ar šo informāciju soc. tīklos un pieprasi atbildes no politiķiem.

Jo lielāks spiediens, iespējams, jo uzmanīgāk likumdevēji pieies šai lietai.

Daži avoti un tālāka info

The End Game for European Upload Filtering Approaches

EU censorship machines and link tax laws are nearing the finish line

Direktīvas projekts

Direktīvas projekta piedāvātie grozījumi

Ja pamani kļūdu vai nepilnību, droši sazinies ar mani, veikšu atbilstošas korekcijas šajā apskatā.

7 iemesli, kāpēc "Kriminālās ekselences fonds" ir Latvijas kinematogrāfijas triumfs

Sun, 04 Mar 2018 14:35:00 +0000

Vakar uzzināju, ka man labi draugi vēl joprojām nav redzējuši filmu "Kriminālās ekselences fonds." Patiesībā viņi nemaz nezināja par tādu filmu. Tāpēc nolēmu noformulēt 7 spēcīgus argumentus, kas varētu pamudināt ikvienu, kas to vēl nav paspējis, doties un pabaudīt šo kino.

Kāpēc šī filma ir "obligātā literatūra" ikvienam pieaugušam latvietim?

1. Neatkārtojama noskaņa, pateicoties veiksmīgi atveidotam mītiskam norises laikam un Tarantino filmām raksturīgiem elementiem

Filmas veidotājiem ir izdevies radīt perfektu fikcionālu "vintage" atmosfēru 70o - 90o gadu noskaņās un šajā savdabīgajā vidē ievietot pilnībā iederīgus personāžus, kurus atveido veiksmīgi atlasīti aktieri. Stāsts ir naivs, bet aizraujošs un pārpilns ar amizantiem tēliem un notikumiem. Filmā var sajust daudzām Tarantīno filmām tipisko noskaņu, taču daudz sirsnīgākā un latviešu skatītājam saprotamākā variācijā.

2. Lielisks tēlojums un aktieru ansamblis, bez "nepareizās" teātra skatuves piegaršas

Pateicoties meistarīgai aktieru atlasei, tēli ir kolorīti, taču lomu atveidojums ir dabīgs, nav tās "nepareizās" piegaršas, kas parasti figurē citās latviešu filmās, kur tēlojums ir uzspēlēts un aktieri atveido lomas drīzāk kā teātrī nevis filmā.

Galvenais iemesls ir loģisks - filmā gandrīz nav neviena profesionāla aktiera no Latvijas teātru arēnas. Rezultāts ir, teiksim tā,- savādāks kā parasti.

3. Filma neizliekas par to, kas tā nav, un nepretendē uz to, ko tā nevar sniegt

Tas, kas der visam, neder nekam. Tāpēc ļoti priecē, ka filma necenšas izlikties par Holivudas "blokbasteru" un nemērķē uz eksporta tirgiem. Filma nav arī "alternatīva" un necenšas pretendēt uz augstās kino mākslas plauktiem, tādējādi tā ir sanākusi tik lieliska, precīzi mērķēta un saprotama plašai latviešu auditorijai. Filmas veidotājiem nav bijis jāupurē nekas, ko varētu nesaprast ārzemju skatītājs.

Taču filma nav virspusēja stulbo joku komēdija, jo stāsts, lai arī naivs un absurds, ir pietiekami sarežģīts un līkumots. Skatītājam, kas pieradis pie vienkārša sižeta, varētu būt nedaudz par daudz, taču es personīgi izbaudīju katru mirkli un katru sīkāko notikumu pavērsienu, un šādu pavērsienu filmā ir daudz.

4. Kvalitāte

Kadri, kompozīcija, montāža, dekorācijas u.c. svarīgi kino elementi ir augstā līmenī. Tiešām jāpateicas puišiem par darbu, bija ļoti patīkami skatīties tik kvalitatīvu rezultātu. Ļoti nāk prātā kāds britu žurnālista Džeremija Klarksona izteikums "when it all comes together, the effect is profound".

5. Amizanta leksika jeb efekts, kas nav defekts

Kas attiecas uz daudzu skatītāju kritizēto necenzētas valodas lietojumu, manuprāt, tieši tas ir viens no elementiem, kas filmai piedod īpašu noskaņu un emocionālo dimensiju. Ainas ir sirsnīgākas, patiesākas un smieklīgākas, tieši pateicoties kolorītajiem izteicieniem un valodas lietojumam, pie kam, gandrīz visas rupjības ir latviešu mēlē.

Filmā nav nekādas prastas blokmāju pagalma zēnu sarunas, bet gan sirsnīgas latviešu puiku sarunas. Es kā cilvēks, kas nenormētu leksiku sadzīvē lieto bieži un pat cenšas izkopt, noņemu cepuri (kuras man nav) un sertificēju "Kriminālas ekselences fondu" kā nenormētas leksikas augsto mākslu.

Vienīgais mīnuss - filma ir mazāk piemērota bērniem un, iespējams, atsevišķām, īpaši konservatīvām sabiedrības grupām.

6. Latviski hipsterīgs skaņu celiņš

Nedrīkst aizmirst par filmas skaņu celiņu. Tas būs saldais ēdiens Latvijas klasiskās estrādes zinātājiem un baudītājiem. Skaņas celiņš veido ļoti svarīgu pienesumu filmas atmosfērai un rada patīkamu, Latvisku gaisotni.

7. Filma veidota ar mazu budžetu, bez valsts līdzfinansējuma

Interesanti paskatīties uz to, kas var sanākt, ja filmu taisa par dažiem desmitiem tūkstošu, bez valsts līdzfinansējuma.

Manuprāt, rezultāts ir patiesi cienīgs, īpaši, ņemot vērā filmas veidotājiem pieejamos resursus. Filma ir veidota, "cilvēkiem sametoties" (ar pūļa finansējumu), bez valsts finansējuma un bez profesionālu aktieru līdzdalības, un, manuprāt, tieši tāpēc filma ir sanākusi tik laba.

Kopsavilkums

Vārdi - aizraujošs, patiess, nesamākslots, sirsnīgs un smieklīgs - šo filmu raksturo vislabāk.

Lai arī gribētos nākotnē redzēt vēl šādas kvalitātes filmas, jāsaka, ka latiņa ir uzstādīta ļoti augstu. Ļoti ceru, ka filmas panākumi turpmākajos projektos nekļūs par tās veidotāju nesasniedzamo "vienradzi" un veiksmes stāstam būs turpinājums.

Es joprojām nesaprotu, kā var daži džeki samesties un radīt filmu, kas aizrauj un uzrunā vairāk nekā citas, miljonu vērtas, valsts līdzfinansētas lielbudžeta filmas... Noteikti vajag aiziet, noskatīties.

Piedzīvojumi ar Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumiem. Sabojāti nervi vai pastaiga parkā?

Tue, 20 Feb 2018 18:58:00 +0000

Pirms vairākiem gadiem mani piedzīvojumi ar Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumiem un tiem sekojošais dusmās tapušais bloga raksts, kuru izlasīja vairāk kā 20 000 cilvēku un pārpublicēja vairāki avoti, beidzās ar stresu vairākiem PR cilvēkiem un kauna traipu e-pakalpojumu veidotājiem un Uzņēmumu reģistram.

Vairākus gadus vēlāk esmu saskāries ar jauniem piedzīvojumiem saistībā ar Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumu. Uzreiz teikšu, ka, lai arī gludi negāja un sanāca ieberzties dažos "gļukos", kas apēda pusstundu laika, visi tie, kas sagaida kārtējo nievājošo absurda komēdiju par to, cik sūdīgi viss ir uztaisīts un kādā pakaļā mēs esam, var sagaidīt vilšanos.

UR mājas lapa un pirmais iespaids

Tā kā pa gadiem jau atkal biju aizmirsis pilnīgi visu birokrātiju, kas nepieciešama, lai iesniegtu izmaiņas, devos uz UR mājas lapu.

Labi: Lapa moderna un mobilajām ierīcēm draudzīga.

Lapa glīta, dizains patīkams, minimāls, moderns. Kāds par manu nodokļu naudu ir centies. Izskatās pozitīvi. Ejam tālāk...

Informācijas atrašana UR mājas lapā

Lai arī man vismaz pāris minūtes blandoties pa apakšsadaļām nepielēca, ka zem "Reģistrē" ir ne tikai jaunu uzņēmumu, bet arī izmaiņu reģistrācija, līdz rezultātam nonācu. Iespējams, mana vaina. Arī meklētājs uz "statūtu maiņa" atrada nederīgu random informāciju.

Slikti: Dažiem var nepielēkt, ka "Reģistrē" attiecas arī uz izmaiņām.

Ir jāuzlabo: Meklētājs darbojas, bet vāji, un rezultāti ir haotiski. Taču labu meklētāju izveidot ir ļoti grūti, tāpēc daļēji var saprast.

Labi: Ceļš uz vajadzīgo informāciju ir kopumā ērts un saprotams.

Pēc tam, kad ir trāpīts uz pareizās pogas "Reģistrē", tālāk atliek izvēlēties pareizās apakšsadaļas vairākos līmeņos. Manā gadījumā tas bija ļoti ātri un intuitīvi.

Vispirms jāizvēlas uzņēmuma formu, pēc tam vēlamo darbību. Te mēs esam jau nonākuši līdz SIA:

Informācijas izkārtojums un apjoms

Pēc tam, kad ir izvēlēta darbība, ir darbības apraksts soli pa solim 1, 2, 3 utt., ir pievienoti paraugi, kas palīdz.

Labi: Darāmais ir sadalīts soli pa solim ar paskaidrojumiem un info.

Labi: Ir vajadzīgo dokumentu saraksts un paraugi.

Labi: Kontaktinfo ir pieejama un sasniedzama.

Sagatavošanās darbu izpilde

Slikti: Visa dokumentu sagatavošana, maksāšana un pieteikuma formas pildīšana jāveic ar roku un nav e-pakalpojuma sastāvdaļa arī tur, kur juridiski varēja uztaisīt.

Labi: Manuālais risinājums, lai arī neērts un vecmodīgs, ir saprotams un strādā.

Man žēl, ka UR nav spējis ieviest 100% e-pakalpojumu - tādu, kur nebūtu jāpilda riebīgas Word formas (piemēram, KR18 veidlapa) un es varētu spiest - "Sākt" un "Next", "Next", taču esošais risinājums, kur viss darbs jāveic manuāli Wordā un apmaksa apsveicama atsevišķi bankā, vismaz strādā, atšķirībā no tām "automatizācijas šausmām", kuras tika piedāvātas agrāk.

Pateicoties paraugiem un soli-pa-soli informācijai tikt galā ar izmaiņām vai uzņēmuma reģistrāciju nav tik grūti.

Manuāla maksājumu veikšana internetbankā.
Formas, šoreiz KR18, pildīšana ar roku Wordā.
Pārējo dokumentu sagatavošana Wordā.
Dokumentus var parakstīt ar eID karti un eParakstītājs programmu, kas ir jau pierasts process un pēdējos gados darbojas labi. (Nezināšu teikt par Mac un Linux un par tiem, kas nekad nav lietojuši)

Kopumā nepatīkams process, taču nav arī nekādas nervu bendēšanas.

Pieslēgšanās e-pakalpojumam

Kad visi dokumenti sagatavoti ar rociņu un apmaksa veikta, var ķerties pie bailīgākā - lietot reālo e-pakalpojumu.

Slikti: Nav lielas uzskatāmas pogas, lai mestos iekšā e-pakalpojumā.

Labi: Tiešā saite ved uz pareizo Latvija.lv sadaļu.

Nav tādas lielas, sulīgas pogas - "Iesniegt dokumentus", toties necila saite www.latvija.lv pēdējā apraksta solī aizved tieši uz e-pakalpojuma autentifikāciju pareizajam e-pakalpojumam, aiztaupot maldīšanos pa Latvija.lv portālu. Ļoti labi.

E-pakalpojuma darbība

Labi: Forma ir gana ērta un saprotama.

Nav absolūti nekādas aizķeršanās, izņemot zemāk minētās. Kopumā forma ir saprotama un ērta. Pildi tik ailītes, ielādē vajadzīgos parakstītos dokumentus un spied "Tālāk".

Slikti: Piekrītot sīkdatņu politikai, pazūd visi ievadītie dati.

Sāku pildīt formu, lai atbrīvotu papildus vietu, nolēmu nospiest "Piekrītu" sīkdatņu politikas logam. Protams, visi dati pazuda. Te nevar vainot UR, akmens šoreiz Latvija.lv izstrādātāju dārziņā.

Slikti: Dubults darbs šur un tur.

Diezgan nepatīkami, ka nekur uzskatāmā vietā nav rakstīts, ka e-pakalpojumu gadījumā KR18 formas ailes attiecībā uz nodevu apmaksu NAV jāpilda. Sanāca dubults darbs, jo e-pakalpojumos jāpilda pa jaunu.

Slikti: Maksājumu datus izdodas iesniegt tikai ar desmito piegājienu. Tā ir kļūda, kas jālabo - cerams, ka ne pārāk bieža.

Mēģinot ievadīt maksājuma datus, aptuveni 15 minūtes no vietas nekas neizdevās. Mēģināju gan lielos, gan mazos burtus, savadīju visus obligātos un neobligātos kodus, bet nekā. Dabūju tikai "Integrācijas servisa kļūda".

Neatlaidība atmaksājās un beigu beigās vienā brīdī lodziņš maģiski sāka strādāt ar tiem pašiem datiem.

Labi: 10% atlaide nodevai.

Kopsavilkums

Lietot UR mājas lapu ir patīkami un ērti (vismaz to daļu, kuru izmēģināju). Informāciju kopumā var atrast, un tā pārsvarā ir saprotama.

UR ir veicis lielu darbu un padarījis savu mājas lapu un e-pakalpojumu lietojamu.

Tomēr ir lietas, kuras var uzlabot:

Piedāvāt apmaksu uzreiz, iztiekot bez manuāla atsevišķa bankas maksājuma.
Salabot kļūdas ar bankas maksājuma akceptu.
Uztaisīt sīkdatņu piekrišanas pogu mazāk agresīvu (Latvija.lv kompetence).
Un protams, ka fantastiski būtu, ja visu lielo KR18 un citas formas varētu aizpildīt e-pakalpojumā ar datu pārbaudi, pat ja e-parakstu būtu jāuzliek manuāli.

Secinājums: pilsoniskā iniciatīva dažreiz strādā. Šoreiz nostrādāja dusmīga lietotāja izraisīts PR skandāls, nākamreiz, kas zina. Jāaug un jāattīstās gan valsts aparātam, gan pilsoņiem pašiem.

Katrā ziņā, ja ir gribēšana, tad ir iespējams uztaisīt arī normāli, ko jau agrāk ir pierādījis CSDD, tagad, šķiet UR pievienojas.

Paldies Uzņēmumu reģistram un visiem cilvēkiem, kas ir bijuši iesaistīti UR mājas lapas un e-pakalpojuma sakārtošanā, ir daudz labāk nekā 2015. gada vasarā. Un, lai arī ir vieta izaugsmei, rezultāts uz doto brīdi priecē.

Rumbulas piedzīvojumi jeb kā neieberzties, pērkot auto

Thu, 03 Mar 2016 16:54:00 +0000

Pirms 3 gadiem solīju sev nekad nebraukt skatīties auto uz Rumbulas plačiem, jo varbūtība notrāpīt uz kaut ko sakarīgu ir mikroskopiska (ir pieredze). Diemžēl vai par laimi šodien radās fīlings sevi drusku apčakarēt un bezjēdžigi iztērēt daļu dzīves, jo draugs meklēja auto un kaut kā, pa ss.lv bakstoties, uzpeldēja šis skaistulis - Audi A4 tikko no Holandes ar servisa grāmatiņu, 165 tk. nobraukumu un patiesi fantastisku aprīkojumu, vienīgais mīnuss - tirgo Rumbulā. Zinām, zinām, ka Rumbula ir sūdu spainis, kurā varbūtība atrast dimantu ir 1%, bet tomēr, cerība mirst pēdējā...

Par ko vēsture neklusē

Pēc CSDD datiem auto tikko ievests Latvijā un izgājis tehnisko apskati. Jauki! Nākamais - auto vēstures pārbaude Nīderlandes reģistrā, izmantojot AutoDNA portālu. Neko sliktu neatradām - 2 īpašnieki, nekādu sliktu zīmju. Pēdējā pārbaude - servisa vēsture no Audi dīleru tīkla. Uzzinām, ka auto ir ticis labi kopts līdz 2013. gadam, savā laikā tikusi labota un krāsota priekšpuse, kā arī citā reizē tikuši krāsoti buferi. Taču nobraukums... uz 2013. gada beigām tas jau bijis par 5000 lielāks nekā šobrīd un tā kā pēc vēstures auto saimnieks gadā vidēji braucis 20 000, tātad uzreiz skaidrs, ka odometrs ir paskrējis atpakaļ vismaz savus 40 000 km. Sīkums, bet nepatīkams... Nekas, tīts odometrs vēl nenozīmē neko, braucam skatīt...

Rumbulas šarms un burvība

Atbraucam uz placi - te tādu plaču desmitiem, visu laiku turpu/šurpu cirkulē mašīnas ar tranzīta numuriem, bizness griežas... Atrodam īsto placi un mūsu melno skaistuli. Sagaida mani diezgan bravūrīgs onkulis spēka gados, redzams - rūdīts vecu auto tirgonis. Diemžēl onkulis neapmierināti paziņo, ka neko par šo auto nezinot, to tirgo īpašnieks. Nu ok, interesants īpašnieks, kas tikko atdzinis auto un jau tirgo. Labi. Onkulis arī paliek manāmi saskābis, redzot, ka esmu okšķerējis internetos un esmu paņēmis līdzi krāsas biezuma mērītāju, taču piedāvā apskatīties auto vēsturi un ir pat servisa grāmatiņa. Veram vaļā, bet tur...

Servisa grāmatiņa kā dekoratīvās mākslas priekšmets

Lai dieviņš nogrābstās ... brīnums zemes virsū, servisa grāmatiņā pilnīgi citi nobraukumi, kā dīleru tīkla datu bāzē un cita servisa zīmogi. Modernā māksla. Es biju dzirdējis, ka plačinieki jau sen uzķēruši šo lietu un paši taisa Vācijas servisa grāmatiņas, tik vien kā nebiju tādu turējis rokās. Vispār slikti, skaidrs, ka pasākums sāk izgāzties, esam uzrāvušies uz blēžiem ... kā parasti. Bet varbūt tomēr.

Lackschade un rost

Nostaigāju auto ar krāsas biezuma mērītāju. Atrodu gan dīlera vēsturē minētās mazās avārijiņas pēdas, tiesa, Audi meistari Nīderlandē tās novērsuši godam, gan arī citus pārsteigumus, ieskaitot rūsu un nemākulīga virsbūves remonta pēdas pilnīgi citā vietā. Slikti, bet nekas krimināls, taču zem motora pārsega mūs gaida nākamais pārsteigums.

Motorscheise...

Ar neapbruņotu aci redzami normāli eļļas pleķi vairākās vietās, arī visa turbīna ir puņķos. Pabāžu roku dziļāk, novelku ar pirkstu, viss eļļā... Scheise. Onkulis gan mierina, ka tas nekas, tā jābūt visiem veciem auto. Jā, kā tad....

Vest pārbaudīt uz servisu nedrīkst!

Jūtu, ka sapnis ir beidzies un laiks mosties, taču vēl tik ļoti gribās pasapņot. Ja nu tiešām visam tā jābūt? Varbūt jātic cilvēkam? Ja kārtīgi pārbauda servisā, tad taču var pirkt. Piedāvājam iegādāties auto, ja to varēsim kārtīgi pārbaudīt kādā labā servisā pēc mūsu izvēles. Godīgi pasakām, ka tītais odometrs mūs neuztrauc, bet interesē reālais stāvoklis. Onka neko neizn, lai zvanam īpašniekam. Īpašnieks paziņo, ka nē, nekādas baudīšanas servisā nebūs.

Līdz elektronikai nemaz netikām...

Lai gan līdzi tika paņemts auto diagnostikas dators, kas ļautu pārbaudīt elektroniku un arī dažādu mezglu stāvokli, nolemju, ka nav vērts turpināt. Rumbula ir un paliek Rumbula un mums te vairs nav ko darīt.

Rūgtā pēcgarša

Tā arī pasakām, ka mums radies iespaids, ka mēģina mūs apčakarēt un nepirksim šo auto, ja nevar pārbaudīt kārtīgi. Plača onka manāmi neapmierināts, ka iztērējis laiku un sāk dusmoties uz mums. Neko darīt, nelaipni atvadāmies un dodamies prom...

Stāsta morāle

Ja kaut kas izskatās pārāk labi, lai tā būtu taisnība, tad... Varbūt jau šis auto nemaz nav tik slikts, varbūt, ka motoram jānomaina tikai pāris blīves un virsbūve drusku jāpiekrāso. Var jau būt, ka tas ir normāli, ka servisa grāmatiņa ir viltota un odometrs tīts, bet mums nepatika. Tā kā Rumbula ir un paliek sūdu spainis, kurā, iespējams ir pa kādam dimantiņam, vislabākais variants tomēr ir negrābt neskatoties.

Kā man teica paziņa, kurš saistīts ar Rumbulas auto biznesiem. Rumbulā VAR nopirkt labu auto, bet ir ļoti ļoti ļoti jāmeklē un jāuzmanās, jo, kamēr sliktas mašīnas tiks tirgotas kā labas par neiespējami zemām cenām, kropļojot tirgu, nopelnīt, tirgojot labus auto par atbilstošu cenu, nebūs iespējams.

Padomi pircējiem

Pārbaudīt auto vēsturi visos iespējamajos veidos un datu bāzēs, rūpīgi analizēt datus un izdarīt secinājumus;
Ja maza pieredze un zināšanas, censties nepirkt auto aizdomīgos plačos, īpaši Rīgā, jo tirgotāji savā prasmē pierunāt, viltot un apmānīt ir spēcīgāki par vairumu pircēju;

Pirkt auto tikai no tādiem īpašniekiem, kas nepretojās auto pirmspirkuma pārbaudei servisā;
Ja ir entuziasms un vēlēšanās pašam kaut ko apgūt un kļūt zinošākam auto pirkšanā, iegādāties un iemācīties lietot auto krāsas biezuma mērītāju (50 - 70 EUR) un vienkāršu auto diagnostikas datoru (90 - 150 EUR);
Izmantot citus pieejamos līdzekļus - pazīstama speciālista palīdzība utml.

p.s. Apsveicu nākamo šī auto īpašnieku. Ieguldot vēl zināmu naudas summu (kādi pāris tūkstoši) remontos, būs jēdzīgs spēkrats, jo ir redzēti stipri, stipri sliktāki... Veiksmi!

p.p.s. Nobeigumā muzikāla atkāpe.

Politisks padoms nacionāļiem - kā iegūt balsis un nekaitināt vēlētājus.

Thu, 22 Oct 2015 12:39:00 +0000

Pašreizējā situācija Eiropā un Latvijā, it īpaši saistībā ar imigrācijas jautājumu varētu kļūt par NA un līdzīgu partiju lielāko trumpi nākamajās vēlēšanās. Būsim godīgi, lielākā daļa sabiedrības ir noskaņoti pret obligāto imigrantu uzņemšanu un šis ir labs laiks, lai maksimizētu savas politiskās dividendes. Nacionāļu stingrā nostāja šajā jautājumā viņiem ir ļoti liels trumpis un iespēja pildīt savu misiju.

Diemžēl tā vietā, lai efektīvi izmantotu šo milzīgo politisko priekšrocību, nacionāļi vienlaicīgi pamanās arī zāģēt zaru uz kura paši sēž. Zāģē vairākos veidos... Kādos?

1. Piespiedu tikumība un precību kursi.

Lūdzu nepārprast, es esmu par tikumību un konservatīvām vērtībām, taču modernā sabiedrībā sludināt jebkāda veida piespiedu ierobežojumus attiecībā uz kultūru vai morāli ir diezgan stulbi. Mūsdienu cilvēkam nepatīk, ka viņam kaut ko piespiež, liek obligāti mācīties vai ierobežo brīvību. Tikumībai ir jābūt katra cilvēka un ģimenes pašu rokās un galu galā dabīgā atlase + kapitālisms visu sakārtos.

Ja jūs gribat maksimizēt savu politisko popularitāti (un tagad to būtu diezgan prātīgi darīt) - sludiniet tikumību un slavējiet konservatīvās vērtības - visi būs tikai par, bet beidziet uzbāzties ar piespiedu un obligātiem pasākumiem. Tautai tas nepatīk. Drīzāk būtu domājuši, kā pielabināt pa pusei liberālos vēlētājus, jo tagad ir īstais laiks to darīt... konstruktīvi.

2. Dalīšanās ar apšaubāmu info.

Protams, arī man patīk nošārēt jebko, kas pamato manu taisnību, taču daži nacionāļi ir tik ļoti aizrāvušies ar visādu sūdu šārēšanu, ka tas jau sāk gandēt partijas tēlu. Ja es kā "vienkāršais lasītājs" nošārēju kaut kādu sūdu (neticēsiet, bet gadās šad un tad), daži sekotāji padomā, ka esmu muļķis vai neveikls un man diezgan vienalga. Ja to dara partijas biedri, tad jau sāk veidoties priekšstats, ka partija sastāv no muļķiem un par tādiem balsot vairs negribas.

Piemēram, Jānis šārē satraucošu un pamatotu informāciju un faktus, bet tad viņš atļaujas nošārēt vienu viltus ziņu. Kas notiek? Ideoloģiskie pretinieki un krūmu žurnālisti automātiski sāk bļaustīties - "ja jau Jānis nošārēja tādu sūdu tad viņš ir automātiski stulbs un nav jāņem vērā vispār un nekad" + arī parastam vēlētājam sāk veidoties priekšstats.

Īsumā, šķiet, nākamajās vēlēšanās nacionāļi varētu "labi izcelt", ja vien drusku vairāk padomātu ar galvu. Pretējā gadījumā daļa vēlētāju var sadusmoties un pāriet režīmā - "pārdomāju, labāk būšu ar tiem, kas grib vest šurp 50000 imigrantu, nekā ļaušu kādam komandēt mani tikumības jautājumos, kas ir mana privātuma aizskārums".

Ko darīt?

Nacionāļiem ir pēdējais brīdis beigt "dzīt muļķi" un, saglabājot stingru nostāju imigrācijas jautājumā, visu nesvarīgo aizstāt ar demogrāfijas jautājuma risināšanu, lai būtu ko likt pretī velkomistu argumentam par demogrāfiju. Kas, starp citu, ir viņu vienīgais jēdzīgais arguments, jo atbilstoši statistikai, pēc 50 gadiem latvieši beigsies. Tāpēc dariet savu darbu labāk, lai tas nenotiktu.

Kārlis Blūmentāls - Blogs

3 iemesli, kāpēc izvēlēties INDEXO banku un 5 iemesli, kāpēc nē

Kāpēc izvēlēties INDEXO?

Lai palīdzētu veicināt konkurenci

2.75% krājkonts, no kura jebkurā laikā var izņemt naudu bez brīdināšanas *

Karte, kas ļauj izņemt naudu 3 reizes mēnesī, bez komisijas, *jebkurā* bankomātā

Kāpēc NEizvēlēties INDEXO?

Banka drusku tur klientus par muļķiem, nav iespējams brīvi rīkoties ar savu naudu (5000 € limits)

Maksājumu karte ir ļoti dārga - 2.99 € mēnesī

Nav normālas internetbankas, ko var lietot datorā

Depozīta likme 4% nav iedvesmojoša, par izņemšanu pirms laika sods 1%

Nav ApplePay un GooglePay, kartēm nevar noteikt dienas limitus, kas atšķiras no konta limita u.c. mazas problēmas - liela nepabeigtības sajūta

Citi apsvērumi un kopsavilkums

Ko Tu zaudē, nebraucot ceļojumā uz Kubu

Kā mūs gandrīz "savāca" uz robežas

Pirmais iespaids - bailīgi, nepierasti ...

Pirmā viesnīca - "autentiska"

Daba

Pilsētas - Havanna

Nelielās pilsētas - Trinidada u.c.

Cilvēki un ikdiena

Internets un tehnoloģijas

Ekonomika

Nauda un valūta

Preces un preču pieejamība

Autotransports

Ceļi, infrastruktūra un citi transporta veidi

Alkohols un izklaide

Ēdiens un restorāni

Kopsavilkums - vai ir vērts uz Kubu braukt?

Kāpēc nevar balsot par šiem

APar / Progresīvie

Jaunā Vienotība

JKP

NA/LRA

GKR

Saskaņa

Jaunā Saskaņa

ZZS

Pārējie

Ko darīt?

Pārsista riepa, autoevakuators, sabiedriskais transports un Latgale

Sākās viss skaisti

Seconds before disaster

"Ceļa gals"

Boriss un autoevakuators

Viesnīca "Latgale" jeb "poļci vsjo shavajut"

The day after

Let the atvaļinājums begin 2.0

Pirmā diena

Otrā diena

Mājupceļš

Secinājumi

Pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem - stulbums vai neizbēgamība?

Bezskaidras naudas norēķinu ēnas puses

Pārskaitījums izmaksā pus kukuli maizes

Norēķināšanās ar karti nav bezmaksas

Vienmēr būs situācijas, kad bezskaidras naudas norēķinu sistēmas nestrādās, neviena IT sistēma nenodrošina 100% pieejamību

Bezskaidras naudas norēķini bieži un daudzviet nav pieejami

Bezskaidras naudas norēķini nenodrošina privātumu

Bezskaidras naudas norēķini piespiež sabiedrību "barot banku oligopolus*", kas rezultējas pastiprinātā banku varā pār cilvēku dzīvi

Bezskaidras naudas norēķini NE vienmēr ļauj izvairīties no korupcijas

Skaidras naudas ēnas puses

Skaidru naudu daudzi cilvēki izmanto, lai pārkāptu likumu un nemaksātu nodokļus, tādējādi cieš visi

Skaidru naudu vieglāk nozagt un pazaudēt

Skaidra nauda nav ērta lietošanā

Skaidras naudas norēķiniem ir savas izmaksas

Ko darīt?

Filozofiskā atbilde

Praktiskā atbilde

Likums, kas sabojās internetu, iznīcinās startupus un liks GDPR izskatīties pēc kokteiļa baudīšanas Havaju salās.

Kas mūs sagaida?

Interneta saišu nodoklis

Obligāta automātiska filtrēšana un cenzūra

Padarīt platformas atbildīgas par lietotāju saturu

Latvijas oficiālā pozīcija - direktīva ir laba, Latvijas eiroparlamentārieši ir PAR.

Ko Tu vari darīt, lai novērstu katastrofu?

Daži avoti un tālāka info

7 iemesli, kāpēc "Kriminālās ekselences fonds" ir Latvijas kinematogrāfijas triumfs

1. Neatkārtojama noskaņa, pateicoties veiksmīgi atveidotam mītiskam norises laikam un Tarantino filmām raksturīgiem elementiem

Karte, kas ļauj izņemt naudu 3 reizes mēnesī, bez komisijas, jebkurā bankomātā